Tiesībsarga birojs piedalās projektā “Efektīva novērošanas un izraidīšanas procesa realizēšana (1.posms)”

Eiropas Savienība

Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds

Projektu  “Efektīva novērošanas un izraidīšanas procesa realizēšana (1.posms)” (Nr. TSB/PMIF/2018/1) līdzfinansē Eiropas Savienība

Lai arī Latvija nav piedzīvojusi tādu imigrācijas krīzi un migrantu pieplūdumu kā citas Eiropas valstis, tomēr arī Latvijā nelegāli ieceļo un tiek aizturēti trešo valstu pilsoņi, tai skaitā bērni bez pavadības[1].  No brīža, kad tiek konstatēta nelegāli ieceļojuša bērna bez pavadības atrašanās Latvijas teritorijā, Latvija uzņemas pilnu atbildību par šī bērna tiesību ievērošanu. Latvijai ir jānoskaidro ne tikai bērna identitāte, bet arī jāpārliecinās, vai bērns nav cilvēku tirdzniecības upuris un vai viņa atgriešana mītnes zemē neradīs draudus bērna dzīvībai un attīstībai.

 Saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegto informāciju[2] laika posmā no 2017. gada janvāra līdz 2019. gada jūnijam Latvijā aizturēti 33 bērni bez pavadības.

Nelegāli ieceļojušo bērnu tiesību nodrošināšanā būtiska loma ir bāriņtiesām, jo bāriņtiesas funkcija ir sniegt atbalstu un palīdzību bērnam bez pavadības, pārstāvēt viņu un nodrošināt bērna labākās intereses un vajadzības. Arī izraidīšanas procedūras laikā nepilngadīgu bērnu bez pavadības personiskajās un mantiskajās attiecībās pārstāv bāriņtiesa, un tiesībsargs ir novērojis pozitīvu tendenci, ka bāriņtiesas arvien aktīvāk iesaistās izraidāmo bērnu interešu pārstāvēšanā un piedalās arī faktiskās izraidīšanas procesā.

Tieši tādēļ loti svarīgi ir, lai bāriņtiesas būtu zinošas un tām būtu pieejami nepieciešamie resursi šo bērnu tiesību nodrošināšanā. Tāpat būtiski ir, lai visām izraidīšanas procesā iesaistītajām institūcijām ir skaidri zināma sava loma un uzdevumi bērna tiesību nodrošināšanā, lai izvairītos no dažādiem pārpratumiem, kas var novest pie izraidāmā bērna tiesību pārkāpumiem.  

Ņemot vērā iepriekš minēto, projekta ietvaros viens no veicamajiem tiesībsarga uzdevumiem ir sagatavot pārskatu par bērnu bez pavadības tiesību nodrošināšanas trūkumiem izraidīšanas procesā, kā arī izstrādāt mācību materiālu speciālistu apmācībai par bērnu tiesību un interešu ievērošanu izraidīšanas procesā.

Lai īstenotu iepriekš minēto, sākotnēji bija nepieciešams apzināt bāriņtiesu zināšanas un pieredzi izraidāmo  bērnu tiesību un interešu pārstāvēšanā, kā arī Valsts robežsardzes pieredzi nepilngadīgo bez pavadības tiesību un interešu ievērošanā. Tādēļ  tiesībsargs 2019. gada jūnijā veica visu Latvijas bāriņtiesu aptauju, kā arī tika veiktas sarunas ar Valsts robežsardzes pārstāvjiem.

Kopumā tiesībsargs saņēma atbildes no 103 bāriņtiesām. Apkopojot bāriņtiesu sniegto informāciju, secināms, ka laika posmā no 2018. gada līdz 2019. gada maijam tikai 4 bāriņtiesas (Rīgas, Ropažu, Daugavpils pilsētas un Viļakas novada bāriņtiesas) bija iesaistītas bērna bez pavadības interešu nodrošināšanā. 

Savukārt vairums bāriņtiesu savas darbības laikā ne reizi nav pārstāvējušas bērna bez pavadības intereses. Līdz ar to šo bāriņtiesu zināšanas par nelegāli ieceļojušo bērnu tiesību nodrošināšanu var uzskatīt par teorētiskām.

Jāņem vērā, ka bērnu bez pavadības sākotnēji pārstāv tā bāriņtiesa, kuras darbības  teritorijā tiek konstatēta vai aizturēta nepilngadīgā persona. Lai arī visbiežāk aizturēšana notiek pierobežā, tomēr nav izslēgts, ka bērns bez pavadības var tikt aizturēts jebkurā no Latvijas novadiem, līdz ar to visām bāriņtiesām ir jābūt praktiskām zināšanām par bērnu bez pavadības interešu nodrošināšanu. 

1. Atrisināt jautājumu saistībā ar bāriņtiesas sasniedzamības nodrošināšanu jebkurā diennakts laikā un bāriņtiesas darbinieku darba apmaksu ārpus darba laika un brīvdienās, jo nepilngadīgie bez pavadības bieži tiek aizturēti brīvdienās un nakts stundās.
2. Atrisināt jautājumu par tulku nodrošināšanu bāriņtiesām vai finansējuma piešķiršanu bāriņtiesām tulku pakalpojumu apmaksai, pretējā gadījumā bāriņtiesas nespēj pilnvērtīgi veikt savas funkcijas un komunicēt ar bērnu.
3. Gandrīz visas[3] aptaujātās bāriņtiesas norāda, ka tām ir nepieciešamas apmācības  par nepilngadīgo bez pavadības tiesībām un to nodrošināšanu.  Tāpat, bāriņtiesu ieskatā,  ir nepieciešamas apmācības par iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanu.

Arī Valsts robežsardzes darbinieki sniedza informāciju, ka būtu nepieciešams stiprināt Valsts robežsargu praktiskās zināšanas nepilngadīgo bez pavadības tiesību nodrošināšanā.

Ņemot vērā iegūto informāciju, Tiesībsarga biroja ekspertu grupa šobrīd strādā pie apmācību programmas izstrādes, kas būs paredzēta gan bāriņtiesu darbinieku, gan Valsts robežsargu apmācībām par nepilngadīgo bez pavadības tiesību nodrošināšanu izraidīšanas procesā, kā arī par iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru efektīvu atpazīšanu. Apmācību mērķis ir stiprināt bāriņtiesu un Valsts robežsardzes zināšanas bērnu tiesību nodrošināšanā.

Tiesībsarga ieskatā būtiski ir ne tikai pilnveidot speciālistu zināšanas nepilngadīgo bez pavadības tiesību aizsardzības jomā, bet arī izveidot efektīvu sadarbības modeli un kompetenču sadali starp visām institūcijām, kuras iesaistītas nepilngadīgo bez pavadības tiesību un interešu nodrošināšanā,  lai maksimāli nodrošinātu un ievērotu starptautiskās saistības, ko Latvija ir uzņēmusies bērnu tiesību aizsardzības jomā.