Mājokļa īpašnieku un īrnieku tiesību samērošana

Šī brīža situācija un neskaidrais tiesiskais regulējums rada konfrontāciju starp divām fundamentālām cilvēka pamattiesībām – tiesībām uz īpašumu un personas mājokļa neaizskaramību. Skaidrs tiesiskais regulējums izslēgtu arī negodprātīgu (bijušo īpašnieku, īrnieku) procesā iesaistīto pušu vēlmi izmantot nepilnības tiesību normās. Likumu līmenī ir jāsakārto jautājumi, kas skar mājokļa neaizskaramību, lai netiktu ierobežotas personas tiesības uz mājokli, jo nereti pēc ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā jaunie īpašnieki mājokļa uzraudzībai norīko apsardzes darbiniekus, kas no cilvēktiesību aspekta raugoties, ir noziedzīgs nodarījums. Personai (īrniekam) tiek radīts būtisks kaitējums, proti, Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir atzinusi, ka Satversmē garantēto tiesību aizskārums katrā ziņā atzīstams par personas tiesību un interešu ievērojamu apdraudējumu likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta izpratnē.

Tādējādi pastāvošā prakse ir jāmaina. Tas izdarāms, grozot vairākus normatīvos aktus, tai skaitā, likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, Civilprocesa likumu un likumu “Par policiju”.
Jau 2013.gada jūnijā Tiesībsarga birojs izstrādāja priekšlikumus grozījumiem vairākos tiesību aktos:
1. Grozījumi likumā “Par policiju”;
2. Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”;
3. Grozījumi Civilprocesa likumā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2014.gada 18.jūnija sēdē un 19.jūnija ārkārtas sēdē skata jautājumu par jaunā īpašnieka ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā un iespējamajiem risinājumiem mājokļa īpašnieka un īrnieka tiesību samērošanā.

Pielikumā pievienota arī 2013.gada 27. jūnija pavadvēstule, kas adresēta ekonomikas un tieslietu ministriem un RD Mājokļu un vides departamenta Īres valdes darbības nodrošinājuma nodaļas vadītājai.

Problēmas koncentrētam ieskatam ir sagatavots arī problēmsituāciju apraksts (skat. pielikumā), savukārt izvērsts apraksts pieejams šeit.