Mākslīgais intelekts augstskolās – kvalitatīvam studiju procesam trūkst digitālo prasmju un līdzekļu

Mākslīgais intelekts (MI) pilnīgi noteikti nav svešvārds, tomēr Latvijas augstskolās akūti trūkst digitālo prasmju, lai MI tehnoloģiju radītās priekšrocības izmantotu efektīvi un kvalitatīvi. Tas attiecas gan uz mācībspēkiem, gan studentiem, turklāt šī nav tendence, kas raksturīga tikai reģionālajām augstskolām. Papildu problēmas rada ekonomiskā nevienlīdzība – ne visas augstskolas var atļauties izmantot jaunākās mākslīgā intelekta sistēmas laikā, kad tehnoloģijas attīstās ļoti strauji.

Viena no tiesībsarga funkcijām ir pamattiesību aizsardzības iestādes pienākumi Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akta izpratnē. Tiesībsarga pētījums “Latvijas Republikas augstākās izglītības iestāžu pieredze mākslīgā intelekta jomā studiju procesā” atklāj būtiskas problēmas un izaicinājumus, kas saistīti ar MI rīku ieviešanu studiju procesā.

Kur ir trūkumi?

No vienas puses vairākās Latvijas lielākajās augstskolās^[1] ir pieejamas studiju programmas un kursi, kuros iespējams mācīties izstrādāt MI sistēmas. Tomēr jāņem vērā, ka no 51 uzrunātajām augstskolām uz aptaujas jautājumiem atsaucās tikai nedaudz vairāk nekā puse (65%). Kopumā 14 augstskolu studiju programmās un kursos studiju procesā tiek izmantotas MI sistēmas, bet tikai septiņas minētās augstskolas tās izstrādā un māca radīt pašas.

Tai pat laikā MI sistēmas bieži izmanto, lai veiktu literatūras atlasi, statistikas datu analīzi, pārbaudītu teksta pareizrakstību angļu valodā, veiktu mācībspēka uzdoto uzdevumu un sagatavotu prezentāciju. Visbiežāk studiju procesā tiek izmantots “Chat GPT” un citas līdzīgas sistēmas. Šeit iezīmējas ievērojams digitālo prasmju deficīts, kas ietekmē MI tehnoloģiju atbilstošu un efektīvu izmantošanu studiju procesā.

Papildus digitālās izglītības problēmām pētījums izceļ arī ekonomisko nevienlīdzību – daļa MI sistēmu ir maksas pakalpojumi, kas ierobežo studentu piekļuvi šīm tehnoloģijām. Tas var radīt plaisu starp tiem, kuri var atļauties izmantot jaunākās MI sistēmas, un tiem, kuriem tās ekonomisku iemeslu dēļ nav pieejamas.

Plašākas un visaptverošas diskusijas par cilvēktiesību nozīmi MI kontekstā joprojām ir retums. Lai arī augstskolās tiek pieminēti cilvēktiesību aspekti saistībā ar MI riskiem, tie ir vairāk saistīti ar datu apstrādi un autortiesībām (plaģiātismu).

“Mūsu ieskatā ir augstskolu vidē pastāv vairākas satraucošas problēmas. Pirmā, augstskolās netiek pievērsta pietiekami liela vērība visaptverošai izpratnei par cilvēktiesību pamatprincipiem un iespējamiem MI radītajiem riskiem. Līdz ar to, ir pamatotas bažas, vai Latvijas izglītības sistēma spēs radīt mākslīgā intelekta lietpratējus, kuri apzinās un ievēro cilvēktiesību nozīmi strauji mainīgajā tehnoloģiju vidē. Otrā, augstskolās trūkst mācībspēku, kas varētu studējošos izglītot par mākslīgā intelekta sistēmu riskiem cilvēktiesību kontekstā,” uzsver Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.

Kas jāmaina?

Pētījums skaidri parāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš digitālo prasmju uzlabošanai. Praksē tas nozīmētu, ka pasniedzējiem un studentiem regulāri jāpilnveido savas profesionālās prasmes efektīvai MI lietošanai.

Respondenti norādīja uz nepieciešamību izveidot visām augstskolām obligātu studiju kursu par MI sistēmām un to riskiem. Tas nodrošinātu vienlīdzīgu zināšanu līmeni visiem studējošajiem, dodot iespēju iegūt padziļinātu izpratni par tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem.

“Mēs redzam, ka Latvijas augstākās izglītības iestādes ir ceļa sākumā uz iekļaujošas un atbildīgas mākslīgā intelekta ekosistēmas veidošanu. Atslēga pozitīvām pārmaiņām ir daudzpusīga un ilgtspējīga pieeja. Tas ietver gan tiesiskā regulējuma radīšanu, gan digitālās izglītības un cilvēktiesību izpratnes attīstīšanu, kā arī ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu, lai piekļuve mākslīgā intelekta rīkiem nebūtu atkarīga tikai un vienīgi no katra individuālajām iespējām. Tāpat būtiska ir sadarbība un dalīšanās pieredzē, nevis deķīša vilkšana katram uz savu pusi. Mākslīgais intelekts vairs nav nākotne. Tā ir tagadne, šobrīd un šeit,” piebilst A. Ilves.

[1] _{Tādās kā: Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Jūras akadēmija, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Ekonomikas augstskola, Transporta un sakaru institūts un Vidzemes augstskola}