Mazākumtautību izglītība kļuvusi par politisko spēļu objektu
Latvijas mazākumtautību izglītības temats lielā mērā kļuvis par politizētu jautājumu, ignorējot izglītības pamatuzdevumu, mazākumtautību tiesības un vienotas Latvijas sabiedrības veidošanas mērķi. Lai uzklausītu mazākumtautību skolu direktoru priekšlikumus, kā novērst konstatētos mazākumtautību izglītības prakses trūkumus, tiesībsargs šodien organizē diskusiju.
Uz mazākumtautību izglītību Latvijā jāraugās no trim skatupunktiem: bērnu tiesības, mazākumtautību tiesības un vienotas Latvijas sabiedrības veidošanās. Bērnam ir tiesības uz kvalitatīvu izglītību, kas ir pamats personības attīstībai, turpmākai sekmīgai izglītībai augstskolā un dalībai darba tirgū. Mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras unikalitāti ir nostiprinātas Satversmē. Savukārt vienotas Latvijas sabiedrības esamība ir būtisks nosacījums labklājīgas valsts attīstībai.
Šodien, 6.februārī,plkst. 14.00-16.00 tiesībsargs organizē mazākumtautību skolu direktoru diskusiju “Bilingvālās izglītības problēmas un iespējamie risinājumi”. Diskusiju vadīs Andrejs Mamikins, un tā notiks Tiesībsarga biroja 4.stāva zālē, Baznīcas ielā 25, Rīgā.
Diskusijas mērķis ir izzināt mazākumtautību izglītības iestāžu vadītāju viedokli par iespējamiem risinājumiem bilingvālās izglītības izpētes laikā konstatētajām nepilnībām.
Diskusijā paredzēti šādi tematiskie bloki:
- Normatīvo aktu prasības un praksē identificētās neatbilstības un pretrunas;
- Izglītības kvalitātes nodrošināšanas problemātika;
- Izglītības kvalitātes kontroles mehānismi;
- Izglītības procesa realizācijā iesaistīto pušu atbildība.
Diskusija ir slēgta – tajā piedalās tikai mazākumtautību skolu vadītāji un Tiesībsarga biroja pārstāvji, pārējiem dalība diskusijā liegta. Uz žurnālistu jautājumiem par bilingvālās izglītības monitoringos konstatētajām nepilnībām un diskusijas rezultātiem tiesībsargs atbildēs pēc diskusijas, t.i., plkst. 16.00.
2013.gada novembrī – decembrī Tiesībsarga birojs veica monitoringa vizītes 49 mazākumtautību skolās visā Latvijā ar mērķi izpētīt, kā tiek īstenota bilingvālā izglītība, intervējot skolu direktorus, novērojot mācību procesu klasē un aptaujājot vairāk nekā trīs tūkstošus skolēnus. Izpētes gaitā tiesībsargs identificēja vairākus trūkumus bilingvālās izglītības praksē. Tiesībsarga konstatētie bilingvālās izglītības prakses trūkumi sakrīt arī ar starptautisko organizāciju secinājumiem par mazākumtautību izglītību Latvijā.
Bilingvālās izglītības monitoringu gaitā novērota cēloņsakarība starp skolas administrācijas, skolotāju nostāju par izglītības kvalitāti, valsts valodas nepieciešamību un bērnu zināšanu līmeni. Skolās, kur skolas vadībai ir stingra nostāja par normatīvo aktu ievērošanu, mācību priekšmets tika pasniegts atbilstoši programmā noteiktajam un netika konstatēti gadījumi, ka skolotāji nezina valsts valodu.
Izglītības, pedagogu darba kvalitāte pārbaudāma neatkarīgi no tā, cik valodas izglītības darbā tiek izmantotas. Pedagogu zināšanām ne tikai valsts valodā, bet visā, kas attiecas uz jaunu, mūsdienīgu izglītošanu, mācību metodiku, ir jābūt tādām, lai pasniegtu mācību priekšmetu pēc visaugstākajiem kritērijiem. Patlaban izglītības kvalitātes kontrole no valsts iestāžu puses ir nepietiekama. Izglītības kvalitātes nodrošināšanai Saeimai un valdībai ir pienākums noteikt gan prasības normatīvajos aktos, gan regulāri veikt kvalitātes kontroli par mācību procesa īstenošanu, kā arī nodrošināt pedagogiem atbilstošas izglītības iespējas un konkurētspējīgu atalgojumu.