Mazu bērnu vecāku situācija darba tirgū uzlabojas, tomēr daudz mājasdarbu vēl priekšā

Salīdzinājumā ar situāciju iepriekš^[1] mazu bērnu (līdz pieciem gadiem) vecāku tiesību ievērošana nodarbinātības jomā Latvijā kopumā uzlabojas. Kas par to liecina? Mazāk diskriminējošu jautājumu darba intervijās, labāka attieksme pēc grūtniecības fakta paziņošanas, sarucis sieviešu skaits, kurām darba devējs nepiedāvā nekādas priekšrocības, tēvi biežāk izmanto viņiem paredzēto atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Vienlaikus vērojamas arī satraucošas tendences, piemēram, daļa mazu bērnu vecāku nesaņem jebkāda veida atbalstu no sava darba devēja.

Vislabākā situācija ir sabiedriskajā sektorā (valsts pārvalde, pašvaldības), kamēr privātajā sfērā mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi likumā noteiktās prasības nodrošina retāk. Tāpat vecākiem mazāk draudzīgi ir uzņēmumi ar lielu vīriešu (kā darbinieku) īpatsvaru.

Šādu ainu iezīmē tiesībsarga sadarbībā ar pētījumu centru RaitGroup veiktās darba devēju un darba ņēmēju aptaujas “Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana darba tiesiskajās attiecībās pret mazu bērnu vecākiem”. Tajās aplūkoti vairāki darba vides apstākļi, ar kuriem jāsaskaras ikvienam topošajam vecākam, sākot ar darba interviju, paziņošanu par grūtniecību, pirmsdzemdību periodu, bērna kopšanas atvaļinājumu un atgriešanos darba tirgū pēc tā beigām.

“Ar piesardzīgu optimismu vērtējams, ka kopumā mazu bērnu vecāku situācija darba tirgū uzlabojas. Vienlaikus aicinu visus darba devējus un darba ņēmējus iepazīties ar pētījuma rezultātiem – jo īpaši izlasīt un ņemt vērā secināto saistībā ar darba ņēmēju tiesībām. Vēršu uzmanību, ka darba intervijas laikā nav jāuzdod tādi jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu, nav saistīti ar piemērotību vakantajam amatam vai ir diskriminējoši. Tāpat atgādinu – ja darba devējs nodrošina veselības apdrošināšanu, tad tā attiecas arī uz tiem darbiniekiem, kas atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā,” uzsver Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.

Darba intervijās mazāk diskriminējošu jautājumu

To, ka darba intervijā nav pieļaujami tieši vai netieši diskriminējoši jautājumi par grūtniecību vai ģimenes stāvokli noteic Darba likums. Bet kā ir realitātē? Pētījuma laikā iegūtie dati liecina, ka diskriminējošo jautājumu skaits darba intervijās ir samazinājies, tomēr tie joprojām pastāv. Šobrīd cilvēki darba intervijās retāk saskaras ar jautājumiem par ģimenes plāniem vai bērnu esamību, tomēr atsevišķi darba devēji joprojām uzdod jautājumus, kas ir pretrunā ar likumu (šādus jautājumus aizvadītajā gadā saņēmuši 19% sieviešu un 10% vīriešu). Pētījums parāda, ka 15% darba devēju uzskata par pieļaujamu jautāt par kandidāta ģimenes stāvokli.

Jāatzīmē, ka gandrīz puse (47%) darba devēju uzskata, ka sieviete rīkojas neētiski, neinformējot par grūtniecību darba intervijas laikā. Vēl 5% šādu rīcību uzskata par prettiesisku. Daudz mazāk kritiski darba devēji uztver līdzīgu rīcību no vīriešu puses. Proti, neinformēšanu par gaidāmo ģimenes pieaugumu par neētisku uzskata 17% darba devēju, kamēr par prettiesisku – tikai 1%. Te gan jāatgādina, ka likums neparedz topošā vecāka pienākumu informēt savu potenciālo darba devēju par gaidāmo ģimenes pieaugumu.

Ne visas darbinieces – grūtnieces saņem to, kas viņām pienākas

Pētījuma rezultāti liecina – paziņojot darba devējam par grūtniecību, attieksme ir labvēlīgāka nekā 2016. gadā, tomēr būtiski uzsvērt, ka daudzas (18%-22%) darbinieces – grūtnieces joprojām nesaņem visas darbavietā pienākošās priekšrocības un tiesības, kas ir garantētas ar likumu. Paši darba devēji arī norāda, ka gandrīz katrā piektajā uzņēmumā vai iestādē darbiniecēm – grūtniecēm netiek nodrošinātas nekādas normatīvajā regulējumā noteiktās tiesības (18%).

Pozitīvi vērtējams, ka salīdzinoši mazāks ir to sieviešu skaits, kas atzīst, ka viņām grūtniecības laikā nav piedāvātas īpašas priekšrocības. Tāpat palielinājies darbinieču – grūtnieču skaits, kas saņem veselības apdrošināšanu, ko nodrošina darba devējs. Tikai 3% aptaujāto 2024. gadā (5% – 2016. gadā) norāda, ka darba devējs veselības apdrošināšanu pārtraucis bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.

Paternitātes atvaļinājumu izmanto vairāk

Saskaņā ar pētījuma datiem, iezīmējas izteikta tendence – mazu bērnu tēvi retāk izmanto bērnu kopšanas atvaļinājumu: ja 2016. gadā to neizmantoja 53% aptaujāto, tad 2024. gadā uz to jau norāda 77%. Tomēr pieaugusi paternitātes atvaļinājuma popularitāte. Pērn 83% tēvu pilnā apmērā izmantojuši tiesības uz likumā paredzēto atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas (10 darba dienas). To, ka bērna tēvam piešķirts šāda veida atvaļinājums, atzinuši 47% darba devēju, bet 6% gadījumu darbiniekam nācies izmantot ikgadējo atvaļinājumu.

Desmitā daļa pārtrauc darba attiecības pēc atgriešanās no bērnu kopšanas atvaļinājuma

Lai gan pārliecinoši lielākā daļa vecāku atgriežas tajā pašā darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, tomēr starp tām respondentēm, kas neatgriezās tajā pašā darbā, 29% gadījumos sievietes vēlējās uzsākt ko jaunu, bet 11% gadījumu sievietes bija spiestas parakstīt vienošanos par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu. 8% gadījumu jaunās māmiņas pārtraukušas darba attiecības pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, jo bērns netika uzņemts bērnudārzā vai jaunā māte nespēja apvienot rūpes par bērnu ar darbu. Joprojām ir arī tādi prettiesiski gadījumi, kad sievietes saskaras ar pazemināšanu amatā, atalgojuma samazināšanu vai mainītiem, sarežģītākiem darba pienākumiem.

Pieaug to vecāku skaits, kas iestājas par savām tiesībām

Pētījuma rezultāti liecina, ka 22% sieviešu un 11% vīriešu darba vietā ir saskārušies ar diskriminējošu attieksmi ģimenes stāvokļa dēļ. Pēdējo astoņu gadu laikā ievērojami ir pieaudzis to darbinieču īpatsvars, kuras diskriminācijas gadījumā ir rīkojušās un aizstāvējušas savas tiesības (no 37% 2016. gadā līdz 52% 2024. gadā), tomēr joprojām teju puse (48%) neveic nekādas darbības savu tiesību aizsardzībai. Vaicātas par iemesliem, daļa darbinieču (36%) atzinušas, ka nav aizstāvējušas savas tiesības, jo tās netika aizskartas tādā apjomā, lai būtu nepieciešama aizstāvība. Tomēr bieži norādīti arī citi iemesli – nav uzskatījušas, ka kaut kas mainītos (39%), nevēlējās pasliktināt savu stāvokli darba vietā (30%) vai iegūt tāda cilvēka reputāciju, kas sūdzas, tādējādi pasliktinot iespējas iegūt darbu nākotnē (25%).

Darba un privātās dzīves balanss

Latvijas mediju telpā bieži akcentē demogrāfijas problemātiku. Tādējādi, jo īpaši svarīgi ir saprast, vai ir nodrošināts pietiekams darba un privātās dzīves balanss. Lai arī lielākā daļa respondentu (darba ņēmēji) var savienot darba un privāto dzīvi, tomēr salīdzinoši liela daļa norāda uz bažām par darba zaudēšanu vai grūtībām atrast jaunu darbu, kas attur aptaujātos no ģimenes paplašināšanas plāniem (tā norāda 19% sieviešu un 17% vīriešu). Tāpat gadījumos, ja vecāki izvairās no sev pienākošos ar bērna kopšanu saistīto atvaļinājumu izmantošanas, viņi min bailes par karjeru un darba devēja pretestību.

[1] Iepriekšējais šāda veida pētījums tika veikts 2016. gadā