Aktualitātes

Viena no izplatītākajām iedzīvotāju sūdzībām saziņā ar valsts vai pašvaldību iestādēm ir tā, ka, viņuprāt, nav sniegta atbilde pēc būtības. Šajā reizē tiesībsargs skaidro, ko vispār nozīmē jēdziens “atbildēt pēc būtības”.

Skolu programmā “Dzīvei gatavs” šajā mācību gadā Tiesībsarga biroja eksperti stāstīs visu reģionu skolu jauniešiem par pilsonisko līdzdalību un vēlēšanām, tiesību lasītprasmi, vārda brīvību un naida runu, kā arī par cilvēku tirdzniecības riskiem un kā no tiem izvairīties. Tiesībsargs ir gandarīts, ka jau šobrīd vērojama ļoti liela skolu interese par piedāvātajām lekcijām.

Otrdien, 12. septembrī, Tiesībsarga birojā notika Baltic Human Rights Society un tiesībsarga rīkotā rakstu konkursa “Ļauj cilvēktiesībām runāt!” apbalvošana.

Ministru kabinets veicis nepieciešamos grozījumos MK noteikumos, lai stipendiju “Studētgods” turpmāk varētu saņemt visu kursu Latvijas augstskolu pilna laika klātienes bakalaura un koledžas līmeņa studenti, kuri atbilst šīs stipendijas saņemšanas kritērijiem. Par to aktīvi iestājās tiesībsargs.

Iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai pedagogs ir nodrošināts ar izglītības satura apguvei vajadzīgajiem mācību līdzekļiem. Tos, savukārt, jānodrošina darba devējam – šajā gadījumā izglītības iestādei un pašvaldībai. Mācību līdzekļu nodrošināšana nav pedagogu pienākums.

Tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku aicina iedzīvotājus līdz 2.oktobrim pieteikt līdzcilvēkus konkursam “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam”.

Tiesībsarga pārdomas par naidīgu attieksmi pret sievietēm publiski pamanāmos amatos.

Patvaļa un visai savdabīga likuma interpretācija – tā tiesībsarga ieskatā var raksturot Salaspils 1. vidusskolas padomes lēmumu, jo tā faktiski ir lēmusi par mācību līdzekļiem, kas saskaņā ar Izglītības likumu vecākiem nav jānodrošina. Likums šādas tiesības padomei nepiešķir. Turklāt lēmums ticis attiecināts uz mācību vidi skolēnu mājās, kas pats par sevi ir ārpus padomes kompetences.

Starptautiskās tiesību normas skaidri ļauj identificēt kritērijus, pēc kuriem atšķirt naida runu no pieļaujamajiem vārda brīvības izpausmes veidiem. Tos veido izteikumu saturs, konteksts kādā tie pausti, cik tie ir aizskaroši un publiski pieejami, to galvenais mērķis un citi. Svarīgi visus šos kritērijus vērtēt kopsakarībā, nevis kādu atsevišķi. Turklāt subjektīvi aizskarošs mākslas darbs uzreiz nenozīmē naida runu.