Koordinētas rīcības trūkums atkarību ārstēšanā – kā valsts ļauj bērnam iet bojā? Tiesībsarga ziņojums parāda to, kas (ne)notiek šobrīd
Mērķtiecīgs atbalsts gan tiem bērniem, kuri vēlas izkļūt no atkarību izraisošo vielu purva, gan tiem, kas paši ārstēties nevēlas, lai gan vajadzētu bez kavēšanās – tāds ir valsts pienākums nodrošināt šāda veida palīdzību. Tomēr tiesībsarga apjomīgais ziņojums spilgti izgaismo skaudro realitāti, ka praksē tā notiek reti. Faktiski, valsts pieļauj, ka bērns var izvēlēties lietot atkarību izraisošās vielas, nevis ārstēsies. Pastāv arī pozitīvi piemēri, tomēr tos drīzāk var dēvēt par izņēmumiem, veiksmīgu apstākļu sakritību un nevis likumsakarību.