Aktualitātes

Pētījums par diskriminācijas jēdziena lietojumu medijos parāda, ka diskriminācijas jautājumi Latvijā ir daudzpusīgi un izplatīti. Taču pats diskriminācijas jēdziens bieži tiek lietots nepareizā kontekstā – gadījumos, kas nav uzskatāmi par diskrimināciju, bet gan raksturo cilvēka neapmierinātību ar notiekošo. Tomēr ne vienmēr neapmierinātība nozīmē arī diskriminācijas pārkāpumu.

Vai pēc cilvēka nāves tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu pašvaldības dzīvoklī automātiski pāries cilvēka laulātajam vai citiem mantiniekiem?

Tuvāko nedēļu laikā tiesībsargs lauzīs populārākos mītus pacientu tiesību jomā, atklājot realitāti, iespējamos un labākus rīcības variantus savu tiesību īstenošanā.

Kā vecākiem rīkoties tad, ja neapmierina kāda pedagoga rīcība? Piemēram, tiek apšaubīta atbilstība amatam, komunikācijas veids saziņā ar audzēkņiem, objektivitāte, vērtējot skolēnu darbus u.c. Viennozīmīgas un īsas atbildes uz šo jautājumu nav, tādēļ tiesībsargs skaidro apstākļus, kuri jāņem vērā.

Lai skolotājiem arī turpmāk izdodas iedvesmot, virzīt un izglītot mūsu bērnus! Lai prieks un gandarījums par padarīto vienmēr dod spēku turpināt! Tagad Valsts izglītības satura centrs mācību plānošanas e-vidē "MAPE" pieejams viens no mūsu materiāliem, kurš nāks talkā, ja vēlēsieties skolēniem izstāstīt vairāk par diskrimināciju un tās novēršanu, par empātiju un pieņemšanu. Tie ir kampaņas "Piešķil savu empātiju!" video, kuros jauni cilvēki dalās pieredzē, kā ir būt mazliet atšķirīgam no lielā vairuma. Ceram, ka mūsu materiāls būs noderīgs arī jums!

Tiesībsargs sadarbībā ar pētījumu centru Berg Research un Latvijas Studentu Apvienību aicina visus, kuri vēl nav paguvuši vai pamanījuši iespēju izteikties, ērtā un viegli uztveramā veidā to izdarīt līdz 14. oktobrim: ej.uz/Tiesibsarga_aptauja

Sabiedrības attieksme un izpratne par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ir uzlabojusies – to apstiprina divi šogad tiesībsarga uzdevumā veiktie pētījumi. Tomēr viens no tiem iezīmē satraucošu tendenci – cilvēkiem ar invaliditāti ievērojami mazinājusies vēlme cīnīties par savu tiesību ievērošanu.

Skola savos Iekšējās kārtības noteikumos paredz – skolēni stundu starpbrīžos savā starpā drīkst sarunāties tikai latviešu valodā. Vai šāda prasība ir pamatota un likumīga?