Aktualitātes

Tiesībsargs Juris Jansons 2016.gada 28.jūlijā 13.Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas seminārā uzstājās ar runu "Sociālo tiesību pienācīgs minimums".

Tiesībsargs personīgi atvainojas visiem tiem, kurus ir aizvainojis, intervijā lietojot žargonvārdu.

Labklājības ministrija izstrādājusi atbalsta pasākumu un deinstitucionalizācijas jeb sabiedrībā balstītu pakalpojumu programmu personām ar invaliditāti un bērniem.

Tiesībsargs ir sagatavojis informatīvo materiālu vecākiem, kas skaidro pirmsskolas izglītības pieejamību Latvijā. Informatīvajā materiālā izskaidrots pirmsskolas izglītības pieejamības tiesiskais regulējums, kā arī risinājums, ja pirmsskolas izglītība netiek nodrošināta bez maksas.

Vispirms neatrisinot veselības aprūpes fundamentālās problēmas, valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana būtu pielīdzināma tādai neveiklai skriešanai pa priekšu ratiem. Turklāt nebūt nešķiet, ka Latvijas Bankas piedāvātais Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modelis nodrošinās tikai iedzīvotāju intereses veselības aprūpes jomā.

Publiski ir izskanējusi Latvijas Pašvaldību savienības paustā nostāja, ka Pašvaldību savienība neplāno nekādu rīcību, atbildot uz vecāku neapmierinātību par izmaiņām privāto bērnudārzu finansējumā, kopš ir likvidēta valsts dotācija, un Pašvaldību savienības ieskatā vienlīdzību nav iespējams nodrošināt. Tiesībsargs lūdz pašvaldības ir nodrošināt likumā noteiktās ikviena bērna tiesības uz pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības ieguvi. Ja problēma netiks atrisināta, tiesībsargs mudinās vecākus vērsties administratīvajā tiesā, apstrīdot pašvaldību faktisko rīcību (bezdarbību).

Šodien, 6. jūlijā, tiesībsargs Juris Jansons tikās ar starptautiskās cilvēktiesību organizācijas “Human Rights Watch” pārstāvjiem Tanya Cooper un Bede Sheppard.

Bērnu ievietošana internātskolās ne vienmēr ir bērnu interesēm atbilstoša, jo veicina šo bērnu sociālo atstumtību. Ja bērnam tiek izvēlēta izglītības iestāde, kas atrodas citas pašvaldības teritorijā, tālu no bērnu nama un vecāku dzīvesvietas, tas rada bērna tiesību iegūt izglītību dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē pārkāpumu. Vienlaikus tas pārkāpj bērna tiesības uz ģimenes un privāto dzīvi, jo lielais attālums no izglītības iestādes līdz bērnu namam rada šķēršļus bērnam uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar vecākiem, radiniekiem, uzticības personām un draugiem. Vecāki nevar finansiāli atļauties aizbraukt pie bērna tik bieži, cik vēlētos un cik būtu nepieciešams. Līdz ar to šāda prakse neveicina ģimenes saišu atjaunošanos. Arī bērnu nama vadītājam tiek radīti šķēršļi pilnvērtīgi aizvietot savam aizbilstamajam vecākus.

Reizi četros gados pilsoņiem ir tiesības vistiešāk noteikt savu likteni, ievēlot Saeimā tos tautas kalpus, kas vislabāk spēj pārstāvēt mūsu intereses un sekmēt valsts nākotni. Šīs tautas tiesības lemt par savu nākotni sastāda pašu pamatu demokrātiskas valsts iekārtai. Šo tiesību izmantošanā būtisku lomu spēlē pirmsvēlēšanu TV debates, kurās uzstājoties, partiju pārstāvji informē par savu politisko programmu, tādējādi ļaujot mums izdarīt informētu izvēli. Neskatoties uz to, ne visas partijas vienmēr tiek pieaicinātas debatēm, un nereti mēs redzam debates tikai starp partijām, kas jau šobrīd ir pārstāvētas Saeimā. Partijām ir jāpārvar noteikti popularitātes kritēriji, lai tiktu debatēt ar lielajām un atpazīstamajām partijām, taču bieži šī latiņa jaunajām partijām ir par augstu.

Tiesībsarga ieskatā grozījumi Noteikumos, kas paredz iespēju iegādāties “Rīdzinieka karti” par 775 euro gadā pirmšķietami nav atbilstoši labas pārvaldības principam, jo no Rīgas domes sniegtās informācijas nav skaidrs, kāpēc tiek noteikta šāda kartes cena, kādi nodokļu ieņēmumi tiek rēķināti sākotnējās summas ieguvē (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis?) un kāpēc kartes summa ir tieši puse no sākotnējās nodokļu ienākumu summas. Tāpat jāsecina, ka šāda “Rīdzinieka kartes” cena gadā 775 euro apmērā nav atbilstoša tās izveidošanas mērķa sasniegšanai, jo personas izdevumi nav līdzvērtīgi piedāvātājam labumam un personas visticamāk neizvēlēsies izmantot šo pakalpojumu. Iespējams šie grozījumi Noteikumos ir iestrādāti, lai formāli izpildītu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājumu izvērtēt iespēju “Rīdzinieka karti” par konkrētu samaksu atļaut iegādāties citām personu kategorijām, taču pēc būtības šis ierosinājums nav ieviests, jo piedāvā pakalpojumu, kas nemaz iedzīvotājiem nebūs pieejams un nebūs interesants tā dārdzības dēļ.