Papildināts skaidrojums par mācību līdzekļu iegādi
Tiesībsarga birojs ir sagatavojis plašāku skaidrojumu par biežākajiem jautājumiem, kas radušies vecākiem, skolotājiem un skolu direktoriem pēc grozījumu Izglītības likumā spēkā stāšanās.
Ja skolas turpina praksi prasīt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus (izņemot individuālos mācību priekšmetus), tad vecāki šādu lūgumu var ignorēt vai vērties pie mums Tiesībsarga birojā, norādot attiecīgo skolu, klasi un mācību priekšmetu. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas kolēģi katru šādu sūdzību izskata individuāli un sazinās ar skolu vai attiecīgās pašvaldības Izglītības pārvaldi, lai skaidrotu tiesību aktos noteiktu un panāktu likuma ievērošanu.
Mācību līdzekļu saraksti
Līdzekļu atgūšana ir atkarīga no tā, kādu iemeslu dēļ vecāki iegādājās mācību līdzekļus – ja skola lika, t.i., izsniedz sarakstu ar virsrakstu “Vecākiem jāpērk” vai tml., tādā gadījumā jāatlīdzina, jo skolai nebija tiesiska pamata likt iegādāties mācību līdzekļus. Lai rastos atlīdzināšanas pienākums, vecākiem vienlaikus jābūt skolas izsniegtam sarakstam, kas uzliek pienākumu pirkt mācību līdzekļus, un naudas izdevumus apliecinošam dokumentam (piemēram, čekam), kurā ir konkrētā, sarakstā minētā mācību līdzekļa nosaukums (nevis “kanceleja”). Tas vajadzīgs, lai pierādītu cēloņsakarību starp skolas rīcību un vecāku finansiāliem zaudējumiem.
Savukārt, ja saraksta virsrakstā bija teikts “Priecāsimies, ja iegādāsieties”, “Vēlams iegadāties” vai tml., tad pirkt vai nepirkt bija vecāku pašu izvēle, turklāt sabiedrība bija informēta par tiesībām iegūt izglītību bez maksas. Šajā gadījumā atlīdzināšana ir atkarīga no skolas labās gribas (strīda gadījumā tiesa visticamāk neuzliktu par pienākumu atlīdzināt). Taču labas pārvaldības principam atbilstu, ka skola tomēr atlīdzinātu, jo situācija ir mainījusies un līdzekļi ir piešķirti. Jebkurā gadījumā skolai ir jāizvairās no šādu paziņojumu izplatīšanas, jo tas var maldināt vecākus, arī tāpēc, ka iepriekš gadiem ilgi tika piekopta tāda prettiesiska prakse, uzliekot par pienākumu vecākiem iegādāties mācību līdzekļus.
Dienasgrāmatas
Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumu Nr.779 “Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju” 3.13 punktu viens no pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamajiem dokumentiem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs ir izglītojamā dienasgrāmata vai pašvērtējuma karte saziņai ar izglītojamo vecākiem. Par tās satura un formas atbilstību ētikas un estētikas normām ir atbildīga izglītības iestāde.
Ņemot vērā, ka izglītojamā dienasgrāmata minēta līdzās tādiem dokumentiem kā izglītojamā personas lieta, klases žurnāls, liecība, izsniegto izglītības dokumentu reģistrācijas grāmata u.c., un nevienā normatīvajā aktā nav teikts, ka pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju iegādājas vecāki, secināms, ka to iegādājas skola.
Mājturība (pārtikas produkti ēst gatavošanas nodarbībām)
Esam arī skaidrojuši par mācību līdzekļu nodrošinājumu mājturības priekšmetā, proti, par pārtikas produktu nodrošinājumu ēst gatavošanas nodarbībām, un parastajām burtnīcām.
Ja mājturības ēst gatavošanas nodarbībās izglītības standarta apguvei ir nepieciešami pārtikas produkti, tie jānodrošina skolai. Tātad, ja skola paredzējusi mājturībā mācīt, kā sagatavo rasolu, tad kartupeļus, olas un citas izejvielas nodrošina skola. Savukārt, ja iniciatīva par kāda ēdiena gatavošanu nāk no skolēniem, piemēram, vēlas mājturības stundā izcept kūku vai cepumus, ko klases vakarā apēdīs, tad šajā gadījumā produktu nodrošina skolēni (to vecāki).
Burtnīcas
Parastās burtnīcas (piemēram, līniju vai rūtiņu burtnīcas vai klades) skolēna pierakstu vajadzībām nodrošina bērna vecāki. Savukārt darba burtnīcas (tipogrāfiski izdotās ar uzdevumiem utt., kur skolēns raksta iekšā) ir jānodrošina skolai.
8.augustā tiesībsargs visām skolām nosūtīja skaidrojumu par jauno regulējumu jeb izmaiņām Izglītības likumā (8.augusta vēstule skolām pievienota pielikumā).