Par valdības konceptuālo lēmumu pieprasīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu sabiedrības interesēm nozīmīgām profesijām

Tiesībsargs ir saņēmis daudzu iedzīvotāju jautājumus par Ministru kabineta 6. jūlija sēdes konceptuālo lēmumu par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pieprasīšanu sabiedrības interesēm nozīmīgām profesijām. Ņemot vērā sabiedrības pastiprināto uzmanību un tēmas aktualitāti, tiesībsargs sniedz plašāku skaidrojumu par notiekošajiem procesiem.

Skaidrojums

1. Valdība 6. jūlija sēdē konceptuāli nolēma veikt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, uzdodot atbildīgajām iestādēm līdz 14. jūlijam sagatavot grozījumus:

• paredzot darba devējam tiesības pieprasīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu nodarbinātajiem, kuri pilda darba pienākumus, kas saistīti ar palielinātu risku inficēt citas personas vai palielinātām iespējām inficēties pašiem: ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs; darbiniekiem, kuri pakalpojumus sniedz klātienē valsts un pašvaldību iestādēs vai kuru darba pienākumi ir kritiski iestādes vai uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Iecerēts, ka darba ņēmējam sertifikāts ir jāiegūst līdz šā gada 15. septembrim;
• paredzot darba devēja tiesības atstādināt no darba pienākumu pildīšanas, pārcelt citā amatā vai izbeigt darba attiecības ar darbinieku, kurš līdz 15. septembrim nebūs ieguvis vakcinēšanas vai pārslimošanas sertifikātu.

Valsts pārvaldei ir uzdots izstrādāt likumprojektu un izvērtēt minēto prasību atbilstību Satversmei. Attiecīgā likumprojekta samērīgumu un atbilstību Satversmei būs iespējams vērtēt pēc tā publiskošanas.

2. Jāatzīmē, ka valdības pieņemtais lēmums būtībā ir politiskā izšķiršanās, kas balstās uz Satversmes 116. pantu. Tas nosaka, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 96., 97., 98., 100., 102., 103., 106. un 108. pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Epidemioloģiskās drošības likums nosaka – gadījumā, ja ir sākusies epidēmija vai pandēmija vai pastāv tās draudi, var izsludināt papildu obligāto vakcināciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

3. Nosakot ierobežojumus, ir būtiski, lai tie ir leģitīmi, samērīgi un vērsti uz Satversmē[1] noteikto mērķu sasniegšanu, kas konkrētajā gadījumā ir aizsargāt sabiedrības drošību un cilvēku tiesības uz drošu vidi.

4. Tā kā valdības lēmums skar arī darba tiesiskos jautājumus, skaidrojam, ka Satversmē[2] nostiprinātās pamattiesības aizsargā personu pret visām valsts darbībām, kas ierobežo personas brīvību izvēlēties nodarbošanos. Tomēr šī norma neliedz valstij noteikt prasības, kas personai jāizpilda, lai tā konkrētu nodarbošanos varētu īstenot[3]. Atbilstoši Satversmei, tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos var tikt ierobežotas, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Tiesībsargs norāda – nosakot ierobežojumus, ir jāievieš arī sociālās aizsardzības mehānismi to personu tiesību aizsardzībai, kas izmantos tiesības nevakcinēties. Arī tajā gadījumā, ja vakcinācija pret Covid-19 tiks noteikta kā obligāta, Ministru kabineta “Vakcinācijas noteikumi”[4] paredz iedzīvotājiem tiesības atteikties no vakcinācijas. Šādos gadījumos būtu jānodrošina, ka personām tiek nodrošināta pietiekama sociālā aizsardzība, lai tās var izmantot tiesības atteikties no vakcinācijas.