Par vārda brīvības nozīmi

Karadarbība Ukrainā neapšaubāmi izcēlusi jaunā gaismā cilvēktiesību nozīmi visā pasaulē. Tā visai demokrātiskajai pasaulei liek sašutumā uzdot jautājumus, vai ir tiesisks pamats agresoram nihilistiski ignorēt vispārpieņemtās cilvēktiesību normas. Taču vai var izteikt nosodījumu Krievijas rīcībai pašā Krievijā? Diemžēl nē, jo vārda brīvība Krievijā nu jau ierobežota līdz tādam līmenim, ka par jebkāda valsts varai nepatīkama viedokļa paušanu draud bargs cietumsods.

Vārda brīvība ir demokrātiskas sabiedrības lielākā vērtība, kuru var izmantot ikviens sabiedrības loceklis. Šīs tiesības ļauj mums Latvijā netraucēti saņemt informāciju un paust savus uzskatus par visdažādākajiem sabiedrības dzīves jautājumiem pat, ja tie atšķiras no sabiedrības vairākuma uzskatiem, nebaidoties no ierobežošanas, sodīšanas vai vajāšanas. Tiesības uz vārda brīvību Latvijā garantē Satversme, kā arī vairāki starptautisko tiesību dokumenti.

Vienlaikus šīs cilvēktiesības nav absolūtas, tiesības uz vārda brīvību saistītas ar pienākumiem un atbildību. Valsts šīs tiesības noteiktā kārtībā un apjomā var ierobežot, ja to paredz likums, ja tam ir leģitīms mērķis un ja tas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams.  Ir gadījumi, kad demokrātijai nepieciešams aizsargāt pašai sevi.

Viens no šādiem leģitīmajiem mērķiem vārdā brīvības ierobežošanai ir valsts un sabiedriskās drošības aizsardzība. Nekādā gadījumā vārda brīvības aizsegā nav pieļaujami tieši vai netieši aicinājumi uz karu, militāru konfliktu vai vardarbību.

Dienu pēc dienas mēs varējām vērot, kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome anulē apraides tiesības Krievijas kanāliem, jo notikumi tajos atspoguļoti ļoti tendenciozi un tiek interpretēti atbilstoši Krievijas ārpolitikas pamatnostādnēm, attaisnojot pret citu suverēnu valsti vērstu militāru agresiju, kuru ir pasaules demokrātiskās valstis.

Tāpat, baudot vārda brīvību, jārespektē citu cilvēku tiesības. Nav pieļaujami izteicieni, kas vēršas pret citiem cilvēkiem viņu etniskās, nacionālās piederības vai pilsonības dēļ. Šajā emocionāli piesātinātajā laikā būsim gudri, atbildīgi un saprātīgi gan savos vārdos, gan darbos. Nesēsim naida runas sēklu Latvijā pret saviem līdzcilvēkiem tikai tāpēc, ka “mums tā šķiet”.

Mums ir visas tiesības vērtēt, paust viedokli, uzdot jautājumus, jā, arī apšaubīt, jā, arī kritizēt mūsu pašu valstī pieņemtos lēmumus, tomēr darīsim to, respektējot viens otru.