Pieejama vide ārstniecības iestādē – norma vai greznība?
Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatējis būtiskus pārkāpumus PSIA “Ādažu slimnīca”, kurā netiek nodrošināta pieejama vide cilvēkiem ar invaliditāti. Vēl vairāk – atsevišķi pieejamības elementi rada draudus cilvēka veselībai. Šī situācija spilgti izgaismo Veselības inspekcijas formālismu pieejamas vides prasību vērtēšanā.
“Neskatoties uz to, ka Latvijā jau vairāk nekā 20 gadus ir spēkā normatīvie akti par vides pieejamības prasībām, kā arī ir ratificēta ANO Konvencija par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, kārtējo reizi nākas konstatēt vides pieejamības prasību pārkāpumu un formālismu šo prasību vērtēšanā. Normatīvo aktu izpilde ”ķeksīša pēc” ir sistēmisks drauds un kaitē visiem iesaistītajiem – gan cilvēkiem ar invaliditāti, gan sabiedrībai kopumā. Pieejama vide nozīmē, ka tā ir ērta visiem,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Jāatzīmē, ka spēkā esošais normatīvais regulējums paredz divu veidu ārstniecības iestādes – pieejamas un nepieejamas. Nepieejamām ārstniecības iestādēm ir jāizstrādā kārtība kā nodrošināt pieejamu pakalpojumu, un arī šāds solis vēl nepadara to par pieejamu. Ārstniecības iestāžu pieejamību pārbauda Veselības inspekcija.
Konkrētajā gadījumā seniore ar pārvietošanās ierobežojumiem (nelieto ratiņkrēslu) centās saņemt pakalpojumu PSIA “Ādažu slimnīca” (turpmāk – slimnīca). Pieredze izvērtās nepatīkama tieši vides nepieejamības dēļ. Slimnīca ir tērējusi finanšu līdzekļus par pieejamības elementu veidošanu, tomēr praktiski nevienu no tiem cilvēks paša spēkiem nevar izmantot, tie ir neērti un sarežģīti. Turklāt daži rada nopietnus savainojuma riskus cilvēkiem, kas tos izmanto. Piemērām, cilvēks ar kustību traucējumiem ēkā var iekļūt tikai ar citu cilvēku palīdzību, jo uzbrauktuves ir pārāk stāvas, savukārt visas otrā stāva uzbrauktuves ir tik stāvas, ka tās nedrīkst lietot pat ar cita cilvēka atbalstu. Ēkā nav nekādu pieejamības elementu cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem. Informācija par iespējām saņemt pieejamu pakalpojumu nav skaidra un to ir nepieciešams papildināt, turklāt informācija atrodas slimnīcas tīmekļa vietnē, kas nav izveidota piekļūstamā formātā un valodā, lai to varētu atpazīt programmas, kuras izmanto cilvēki ar redzes traucējumiem. Veselības inspekcija minētajā situācijā problēmas nav saskatījusi.
Tiesībsargs konstatēja – tikai tāpēc, ka slimnīca ir tērējusi finanšu līdzekļus par pieejamības elementiem, bet tie faktiski nav izmantojami, nenozīmē, ka iestāde ir pieejama. “Mēs secinājām, ka iestādē pieejama vide ir nodrošināta tikai formāli un pēc būtības neveicina cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā. Tas ir akmens Veselības inspekcijas lauciņā, kas šādu vidi ir atzinusi par atbilstošu. Pastāv nopietnas bažas, ka pēc būtības nepieejamu ārstniecības iestāžu skaits ir daudz lielāks nekā tiek ziņots oficiāli. Pieejamība ir jāvērtē no pakalpojuma saņēmēja skatu punkta,” atgādina tiesībsargs.
Tiesībsargs rekomendējis slimnīcai izņemt no savas mājaslapas nepatieso informāciju par vides pieejamību ēkā un pēc būtības pārskatīt savu pieejamību. Tāpat tiesībsargs aicina pārtraukt izmantot ēkas iekšējās uzbrauktuves, kas ir par stāvu.
Ņemot vērā, ka Veselības inspekcijas formālā attieksme, veicot vides pieejamības vērtēšanu, ir sistēmiska (par ko liecina pat tiesu spriedumi), tiesībsargs rekomendēja Veselības ministriju veikt neatkarīgu vides pieejamības auditu tajās ārstniecības iestādēs, kuras Veselības inspekcija ir atzinusi par pieejamām.