Rūpības pienākuma direktīva pieņemta – kas tālāk?

Kas notiek pēc tam, kad stājas spēkā kādi ‘lielie’ jeb starptautiskie juridiskie dokumenti? Kādas ir saistības un kas jādara atbildīgajām iestādēm, kas jāzina sabiedrībai? Jau pavisam drīz – 2024. gada 25. jūlijā – stāsies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1760 par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju jeb Rūpības pienākuma direktīva (Corporate Sustainability Due Diligence Directive, CSDDD). Lai arī aizvadītajā gadā daudz runājām par biznesa un cilvēktiesību sinerģiju, šis gads tomēr nes jaunas vēsmas, tālab tiesībsargs veicis pētījumu un apņemas skaidrot aktuālo.

Direktīva paredz lielākajiem uzņēmumiem obligātu prasību īstenot rūpības pienākumu attiecībā uz cilvēktiesībām un vidi. Vienkāršiem vārdiem sakot, uzņēmumiem turpmāk būs pienākums rīkoties tā, lai to darbības rezultātā neciestu nedz cilvēki, nedz vide. Uzņēmumam ir jāidentificē, jānovērš un jāmazina savas rīcības iespējamās negatīvās sekas.

Negatīva ietekme uz cilvēktiesībām un vidi var izpausties, piemēram, kā darbaspēka ekspluatācija, diskriminācija, bērnu darbs, bioloģiskās daudzveidības mazināšana, piesārņojums u.tml. Turklāt uzņēmumiem būs jāpievēršas gan tām ietekmēm, ko tie rada, gan tām, kuras ir sastopamas uzņēmuma darbības ķēdēs. Svarīgi ņemt vērā, ka tagad par neatbilstošu rūpības pienākuma prasību izpildi uzņēmumus varēs sodīt – maksimālais soda apmērs būs vismaz 5% no uzņēmuma globālā apgrozījuma, turklāt, uzņēmumi būs arī civiltiesiski atbildīgi par kaitējumu. ES dalībvalstīm ir doti divi gadi, lai ieviestu direktīvas prasības nacionālajos tiesību aktos. Latvijā par šīs direktīvas ieviešanu ir atbildīga Tieslietu ministrija.

Tiesībsargs ir publicējis Kopsavilkumu ES Direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, kurā skaidrots, ko tieši paredz direktīva, kā arī Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīkla (European Network of National Human Rights Institutions, ENNHRI) paziņojuma par direktīvu tulkojumu latviešu valodā.

Par pētījumu

Lai palīdzētu valsts iestādēm, uzņēmumiem un pilsoniskajai sabiedrībai izprast jaunās direktīvas ietekmi, prasības un labo praksi darbam ar cilvēktiesību un vides riskiem, tiesībsargs izstrādāja arī pētījumu – Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības: Gatavojoties ES Direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju ieviešanai.

Par ko ir tiesībsarga pētījums?

Par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām un direktīvu. Direktīva ietver un konkretizē ANO Pamatprincipos un OECD Vadlīnijās definēto labo praksi darbam ar cilvēktiesību un vides riskiem. Šie standarti paredz, ka jebkuram uzņēmumam ir jāīsteno rūpības pienākums, lai novērstu un mazinātu uzņēmumu negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Ar direktīvu savukārt tiek noteikts, ka vislielākajiem uzņēmumiem rūpības pienākuma īstenošana ir obligāta.

Kas ir skaidrots pētījumā?

Pētījumā ir skaidrots, piemēram:

• Kas ir “cilvēktiesību aizstāvji”, “ieinteresētās puses”, “ietekmētās personas”, “negatīva ietekme uz cilvēktiesībām” u.c.
• Kas ir cilvēktiesību riski?
• Kā uzņēmums var būt sasaistīts ar negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām?
• Uz kādiem uzņēmumiem direktīva attiecas tieši?
• Kā direktīva ietekmēs uzņēmumus, kas nav tās tiešajā tvērumā?
• Kādi apsvērumi būtu jāņem vērā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)?
• Kas ir jēgpilna ieinteresēto pušu iesaiste?
• Ar kādām nevalstiskajām organizācijām (NVO) var sadarboties uzņēmumi?
• Kādām iniciatīvām var pievienoties Latvijas uzņēmumi?

Ko tiesībsargs secināja?

• Latviešu valodā trūkst resursu, kas palīdzētu uzņēmumiem, ietekmētajām personām un NVO izprast ANO Pamatprincipos noteikto labo praksi.
• Jebkuram uzņēmumam ir jāīsteno savam izmēram un apstākļiem atbilstošs rūpības pienākums.
• Latvijas uzņēmumi var radīt, veicināt vai būt tieši saistīti ar negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tādēļ, domājot par ietekmi, ir būtiski ņemt vērā šīs abas perspektīvas.
• Ieinteresēto pušu iesaiste ir galvenā rūpības pienākuma sastāvdaļa. Lai šī iesaiste būtu jēgpilna un efektīva, tai ir jābūt balstītai uz dialogu, drošai, pieejamai, piemērotai, nepārtrauktai u.c.
• Ir svarīgi stiprināt ne tikai uzņēmēju kapacitāti, bet arī ietekmēto personu un to pārstāvju kapacitāti – spējas un zināšanas – par ANO Pamatprincipiem.

Kāda būs direktīvas netiešā ietekme?

No vienas puses, direktīvas tvērumā esošie uzņēmumi noteiks jaunus nosacījumus saviem darījumu partneriem. Tie prasīs: atklāt informāciju, piedalīties auditos un apmācībās, sadarboties negatīvās ietekmes risināšanā un kaitējuma atlīdzināšanā u.c. No otras puses, šo uzņēmumu darījumu partneri varēs prasīt, lai netiktu uzspiesti tādi pasūtījumu izpildes termiņi, cenas u.c. nosacījumi, kas tiem liedz ievērot cilvēktiesību standartus. Papildus MVU varēs prasīt tiem sniegt atbilstošu atbalstu. Kopumā direktīvai vajadzētu veicināt konstruktīvu sadarbību starp uzņēmumiem.

Kāda ir pilsoniskās sabiedrības loma?

Lai atbilstoši identificētu un risinātu negatīvo ietekmi, uzņēmumiem savos rūpības pienākuma procesos ir jāiesaista ietekmētās personas un to pārstāvji. Primāri – uzņēmumiem ir jāiesaista ietekmētās personas tieši, taču gadījumā, kad tas nav iespējams vai kad ar to nepietiek, papildu ieskatu jāgūst no tiem, kas var efektīvi paust ietekmēto personu bažas, piemēram, darbinieku pārstāvjiem, arodbiedrībām, cilvēktiesību un vides aizstāvjiem u.c.

Ko tiesībsargs iesaka valstij?

• Skaidri un nepārprotami formulēt valsts gaidas saistībā ar uzņēmumu pienākumu ievērot cilvēktiesības.
• Veidot plašāku diskusiju ar dažādām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši ietekmētajām personām un to pārstāvjiem par to, kā Latvijā uzņēmumi ievēro cilvēktiesības.
• Veikt plašu dažādu iestāžu informēšanas darbu par ANO Pamatprincipiem un to, kā uzņēmums var negatīvi ietekmēt cilvēktiesības un būt sasaistīts ar negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām gan globāli, gan tepat Latvijā.
• Stiprināt dažādu Latvijas nevalstisko organizāciju kapacitāti par ieinteresēto pušu iesaisti uzņēmumu rūpības pienākuma procesos.
• Stiprināt uzņēmumu kapacitāti par ANO Pamatprincipiem un to, kas ir sagaidāms no uzņēmumiem attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un rūpības pienākuma īstenošanu.

Ko tiesībsargs iesaka uzņēmumiem?

• Īstenot rūpības pienākumu un ievērot ANO Pamatprincipu un OECD instrumentu ieteikumus cilvēktiesību un vides risku pārvaldības politiku, procesu un prakses definēšanai un īstenošanai uzņēmumos.
• Sadarboties ar dažādām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši ietekmētajām personām, cilvēktiesību aizstāvjiem un citiem ietekmēto personu pārstāvjiem, lai izprastu, identificētu un risinātu savu iespējamo un faktisko negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām.
• Lūkoties uz savu ietekmi visā vērtību ķēdē un strādāt ne tikai ar uzņēmuma paša radīto negatīvo ietekmi, bet arī tādu negatīvo ietekmi, ko uzņēmums veicina vai ar kuru tas ir tieši saistīts caur savām darījuma attiecībām ar citiem Latvijas un ārvalstu uzņēmumiem, precēm un pakalpojumiem.
• Iesaistīt ietekmētās personas un to pārstāvjus arī plašākās diskusijās par ilgtspēju.

Ko tiesībsargs iesaka pilsoniskajai sabiedrībai?

• Būt atvērtai sadarbībai ar uzņēmumiem to rūpības pienākuma procesos un citos sadarbības projektos.
• Īstenot pasākumus un publicēt resursus, kas ļautu uzņēmumiem izprast cilvēktiesību risku faktorus un pazīmes, kā arī viņu negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām, jo īpaši marginalizēto un mazāk aizsargāto personu grupām.
• Sniegt rekomendācijas arī uzņēmumiem un biznesa asociācijām par to, ko tās varētu darīt, lai novērstu, mazinātu un izbeigtu savu negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi.
• Palīdzēt ietekmētajām personām no Latvijas un ārvalstīm piekļūt Latvijas uzņēmumu strīdu izskatīšanas mehānismiem, kā arī Latvijas Nacionālajam kontaktpunktam, un nākotnē arī uzraudzības iestādēm un tiesām.