Samaksa medicīnas personālam par pagarināto normālo darba laiku neatbilst Satversmei
2018. gada 15. maijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-15-01 “Par Ārstniecības likuma 53.1 panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam” jeb tā sauktajā mediķu algu lietā.
Lieta Satversmes tiesā ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma, kurā apstrīdēta norma par nesamērīgu ierobežojumu ārstniecības personālam saņemt atbilstošu atlīdzību par darbu pagarinātā normālā darba laika apstākļos.
Saeima bija lūgusi izbeigt tiesvedību lietā, jo sākotnēji apstrīdētā norma izslēgta no Ārstniecības likuma. Tiesībsargs nepiekrita šādam viedoklim, uzskatot, ka pagarinātā normālā darba laika apmaksas problēma pēc būtības neesot atrisināta un joprojām pastāvot Ārstniecības likuma pārejas noteikumu dēļ. Proti, par darbu pagarinātā normālā darba laika apstākļos pārejas periodā, kas ir noteikts līdz pat 2019. gada 31. decembrim, neesot paredzēta tāda pati samaksa kā par virsstundām Darba likuma izpratnē.
Satversmes tiesa atzina, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 31. punkts neatbilst Latvijas Republikas Satversmei un tas zaudēs spēku no 2019. gada 1. janvāra.
Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā: http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-contenthttps://www.tiesibsargs.lv/uploads/2017/05/2017-15-01_Spriedums.pdf#search=2017-15-01