Sociālo dienestu darbiniekus izglīto par cilvēku tirdzniecības risku atpazīšanu
Ceturtdien, 31. oktobrī, Tiesībsarga birojā noslēdzās apmācības Latvijas pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem par cilvēku tirdzniecības risku atpazīšanu. Tādas kopumā šogad bija četras, un tās vadīja Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskais padomnieks Matīss Malojlo kopā ar Prevencijas daļas juridisko padomnieci Zandu Rūsiņu. Semināru laikā apmācīti 93 sociālās jomas darbinieki.
Mācības notika ciešā sadarbībā ar Ārlietu ministriju, sociālo pakalpojumu sniedzēju cilvēku tirdzniecībā cietušajiem – biedrību “Centrs MARTA” un biedrību “Patvērums “Drošā māja””. Visas apmācības notika ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas atbalstu (IOM).
Apmācībās katra iestāde, atbilstoši savai ekspertīzei, sniedza sociālo dienestu darbiniekiem gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, kopīgi risinot uzdevumus par cilvēku tirdzniecības atpazīšanu.
“Sakām lielu paldies ikvienam par dalību apmācībās, un esam apņēmības pilni arī turpmāk izglītot valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekus cilvēku tirdzniecības atpazīšanas jautājumos. Svarīgi, lai ikviena amatpersona vai darbinieks būtu zinošs un gatavs reaģēt uz aizdomām par iespējamiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem,” norāda M. Malojlo.
Kas ir cilvēku tirdzniecība?
Cilvēku tirdzniecība ir viens no smagākajiem iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, rupjš cilvēka cieņas un fiziskās neaizskaramības pārkāpums, kas cilvēku ievainojamības, bezpalīdzības, nezināšanas un daudzu citu faktoru rezultātā skar ļoti daudzus cilvēkus, tostarp pašas neaizsargātākās cilvēku grupas – bērnus, sievietes, vecāka gada gājuma cilvēkus, personas ar invaliditāti un sociāli neaizsargātus cilvēkus. Tāpēc tiesībsargs, turpinot jau iepriekšējos gados uzsākto, arī 2024. gadā kā vienu prioritātēm izvirzīja sabiedrības informēšanu par cilvēku tirdzniecības jautājumiem, sevišķu uzmanību pievēršot sociālo dienestu darbinieku izglītošanai.
Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā no cilvēku tirdzniecības 2021. gadā cieta 61 persona; 2022. – 26, bet 2023. – 24. Aizvadītajā gadā 14 no tiem bija Latvijas pilsoņi un desmit trešo valstu pilsoņi, savukārt 23 bija pilngadīgas personas un viena nepilngadīga.