Tiesībsarga birojā diskutē par tiesībām tikt uzņemtam militārajā dienestā
Šā gada 30.novembrī Tiesībsarga biroja Informācijas centrā notika diskusija, kuras ietvaros tika pārrunāts jautājums, kas skar personu, jo it īpaši nepilngadīgo, kuras ir pastrādājušas noziedzīgu nodarījumu, Latvijas Republikas Satversmes 106.panta 1.teikumā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos militārajā dienestā. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas.
Diskusija tika rīkota pārbaudes lietas ietvaros, kuras pamatā ir personas iesniegums par atteikumu viņu pieņemt profesionālajā militārajā dienestā un studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā kriminālprocesā piemērota audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa dēļ. Proti, iesniedzējs, būdams nepilngadīga persona, pastrādāja tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas tika izmeklēts un atbilstoši Kriminālprocesa likuma 379.panta otrajai daļai pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un materiālu nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai. Lai gan iesniedzējam tika piemērots vieglākais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – brīdinājums, tomēr personai sasniedzot pilngadību, atbilstoši Militārā dienesta likuma 16.panta otrās daļas 3.punktam tika atteikts profesionālais militārais dienests un studijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, jo Kriminālprocesa likuma 379.panta otrās daļas kārtībā pieņemtais lēmums ir nereabilitējošs, kas ir par pamatu personas neuzņemšanai militārajā dienestā.
Vērtējot nepilngadīgo personu, kuras ir īstenojušas tiesības uz aizstāvību kriminālprocesā, nodarbinātības iespējas militārajā dienestā, konstatējams, ka personai, kura, būdama nepilngadīga, ir pastrādājusi tīšu noziedzīgu nodarījumu un sodīta par to, nākotnē, pamatojoties uz Militārā dienesta likuma 16.panta otrās daļas 1.punktu, tiek būtiski ierobežotas tiesības dienēt profesionālajā militārajā dienestā. Turklāt atbilstoši Militārā dienesta likuma 16.panta otrās daļas 3.punktam personai šāda iespēja tiek liegta pat tad, kad pret viņu kriminālprocess tika izbeigts un piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis nevis piespriests kriminālsods, kā rezultātā viņa juridiski nemaz nav atzīstama par sodītu.
Ievērojot minēto un to, ka vispārējās sabiedrības interesēs ir svarīgi veicināt jauniešu veiksmīgu integrāciju darba tirgū, uzlabojot jauniešu nodarbinātības iespējas kopumā, tiesībsargs, lai izvērtētu Militārā dienesta likuma 16.panta otrās daļas 1. un 3.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106.panta 1.teikumam, pēc savas iniciatīvas ierosināja pārbaudes lietu, kuras ietvaros tika novadīta starpinstitucionāla diskusija.
Diskusijā Nacionālie bruņotie spēki sākotnēji informēja par pastāvošo praksi, norādot, ka gadā, pamatojoties uz Militārā dienesta likuma 16.panta otrās daļas 1. un 3.punktā noteiktajiem ierobežojumiem, tiek zaudēti aptuveni 10% no potenciālajiem karavīriem. Vienlaikus Nacionālie bruņotie spēki bija skeptiski par šādu prasību “mīkstināšanu”, norādot, ka šo ierobežojumu pamatā ir divi svarīgi apstākļi – lojalitāte/reputācija un drošība. Turklāt reputācijas aspekts ir ļoti svarīgs tieši starptautisko operāciju laikā.
Savukārt Aizsardzības ministrija norādīja, ka jautājums par uzņemšanas prasībām tiek aktualizēts un pārskatīts regulāri, un pēc tiesībsarga aicinājuma uz diskusiju tika apspriests pašreizējais regulējums, kas paredz absolūto aizliegumu attiecībā uz tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarījušām personām. Aizsardzības ministrija norādīja, ka regulējums varētu tikt pārskatīts, nosakot, ka attiecībā uz kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, varētu tikt izveidota komisija, kas veiktu personas individuālo izvērtēšanu.
Pārējie diskusijā aicinātie dalībnieki kopumā bija atbalstoši regulējuma pārskatīšanai, paredzot, ka personām, un, jo īpaši tām, kuras noziedzīgu nodarījumu pastrādājušas, būdamas nepilngadīgas, atsevišķos gadījumos būtu tiesības uz individuālu izvērtēšanu. Turklāt Iekšlietu ministrija papildus akcentēja, ka šādi pastāvoši ierobežojumi ir daudzos normatīvos aktos, tostarp Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošos, kas, ejot laikam līdzi un attīstoties valsts tiesiskajam regulējumam, nav tikuši pārskatīti.
Diskusijas beigās, apkopojot visu dalībnieku sacīto, tika nolemts ne tikai Aizsardzības ministrijai lūgt pārskatīt savas nozares normatīvos aktus, kas sakarā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu paredz ierobežojumus uz konkrēto nodarbošanos, bet gan visām ministrijām veikt savas nozares normatīvo aktu pārskatīšanu Latvijas Republikas Satversmes 106.panta 1.teikuma kontekstā. Līdz ar to tiesībsargs vērsīsies Ministru kabinetā ar lūgumu uzdot visām Latvijas Republikas ministrijām pārskatīt savas nozares normatīvos aktus, kas paredz ierobežojumus uz konkrēto nodarbošanos dēļ agrāk izdarīta noziedzīga nodarījuma, īpašu uzmanību pievēršot tieši personām, kuras to izdarījušas, būdamas nepilngadīgas.