Tiesībsarga  ikgadējā cilvēktiesību un labas pārvaldības konference: “Cieņpilna iesaiste kā demokrātijas pamats”

Ceturtdien, 8.decembrī, norisināsies tiesībsarga ikgadējā cilvēktiesību un labas pārvaldības konference. Šī gada tēma – “Cieņpilna iesaiste kā demokrātijas pamats”. Konference notiks hibrīda formātā – diskusijas dalībnieki atradīsies klātienē, tikmēr skatītāji un klausītāji varēs iesaistīsies diskusijās attālināti. Aicinām vērot konferenci speciāli izveidotajā mājaslapā, kurā būs nodrošināts gan surdotulks, gan mākslīgā intelekta radīti subtitri, kā arī iespējas iesūtīt jautājumus un komentārus: events.tiesraides.lv/tiesibsargs2022.

Visas diskusijas būs skatāmas arī  Tiesībsarga biroja Facebook kontā: https://www.facebook.com/Tiesibsargs/events.

Šajā gadā konference dalīta trīs paneļdiskusijās, apskatot cieņpilnu iesaisti dažādos cilvēka dzīves posmos, sākot ar bērniem un jauniešiem, turpinot ar cilvēkiem brieduma gados un noslēdzot ar senioriem kā šīs līdzdalības īstenotājiem.

Konferences programma:

Plkst. 10.00 – Konferences sākums

Plkst. 10.10-11.30 – 1. paneļdiskusija “Cieņa pret bērnu un efektīva jauniešu iesaiste lēmumu pieņemšanā”

Moderatore – Laila Grāvere, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja. Piedalās:

• Dr. iur. Sanita Osipova, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore;
• PhD Aivita Putniņa, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore;
• Kārlis Mednieks, Biedrības “Resiliences centrs” nometņu programmu vadītājs;
• pilsoniski aktīvi jaunieši – Artūrs Āboltiņš, Matīss Milzers, Zita Rubene, Darina Šapovalova.

Bērnu tiesību attīstībā ir sasniegts progress, atzīstot bērnus par pilntiesīgiem tiesību subjektiem. Par cilvēkiem, kuriem piemīt cilvēka tiesības. Arī cieņa. Bērniem ir tiesības būt cienītiem un pienākums izturēties ar cieņu pret citiem. Cieņa pret bērnu var izpausties, uzskatot viņu par domāt un spriest spējīgu cilvēku, kura viedoklī ieklausās un kura viedokli ņem vērā. Bērns, kurš piedzīvojis cieņpilnu attieksmi ģimenē un skolā, būs sagatavots patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, būs motivēts iesaistīties lēmumu pieņemšanā.

Plkst. 11.45-13.15 – 2. paneļdiskusija “Sabiedrības līdzdalības iespējas – no apkaimes līdz Saeimai”

Moderatore – Santa Tivaņenkova, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece. Piedalās:

• Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS” direktore;
• Viesturs Razumovskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktors;
• Ilona Stalidzāne, Rīgas domes Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes priekšniece;
• Zane Legzdiņa-Joja, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos;
• Georgs Rubenis, Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs.

Sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā ir arī cieši saistīta ar uzticību valsts vai vietēja līmeņa pārvaldei. Efektīva iesaiste lēmumu pieņemšanā, līdzdarbošanās pilsoniskajās aktivitātēs ir viens no faktoriem, lai veicinātu uzticību valstij un tās struktūrām. Gan pašvaldību, gan valdības līmenī tiek īstenotas jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir padarīt šo tiesību īstenošanu pieejamāku un ērtāku ikvienam cilvēkam. Tiesībsargs šogad īpaši centies akcentēt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī. Šīs diskusijas mērķis ir aplūkot sabiedrības līdzdalības situāciju Latvijā caur konkrētām iniciatīvām sabiedrības līdzdalības veicināšanai, kā arī analizēt to, kā pilnveidot un popularizēt šo pilsonisko tiesību izmantošanu.

Plkst. 13.30-15.00 – 3. paneļdiskusija “Cieņa un senioritāte”

Moderatore – Elīna Ūsiņa, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste. Piedalās:

• Dr. iur. Sanita Osipova,  Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore;
• Dr. paed.  Zanda Rubene, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore;
• Dr. phil. Māra Kiope, Latvijas universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta  vadošā pētniece;
• Lilita Kalnāja, Latvijas Senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece;
• Arvīds Dravnieks, Publisko tiesību institūta direktors;
• Dr. habil. med. Anatolijs Danilāns, Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras profesors;
• Gunārs Laicāns, bijušais Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs;
• Jurģis Spulenieks, aktieris, teātra režisors un pedagogs.

Cilvēka cieņa ir ikvienam cilvēkam neatkarīgi no vecuma piemītoša beznosacījuma vērtība. Mūsdienās, kad sabiedrības apziņā dominē jaunības kults un ir novērojama vecāka gadagājuma cilvēku nenovērtēšana, rodas priekšstats, ka cieņa vecumdienās devalvējas, tā vairs nav pašsaprotama, bet gan izcīnāma un līdzīgi kā teicienā par likteni – paša spēkiem kaļama vērtība. Demokrātiskā iekārtā cilvēka cieņa valstij izvirza divas tiesiski saistošas prasības: respektēt personas brīvību un garantēt līdztiesību, nepieļaujot diskrimināciju. Cieņas nodrošinājums ir pamattiesība jebkurā cilvēka vecumā. Cilvēka cieņai atbilstošas vecumdienas ir ne tikai eksistenciālo pamatvajadzību apmierināšana, bet arī atzīšana no līdzcilvēku puses, kas ietver pieņemšanu, novērtēšanu un atbalstu. Tā ir arī pienākuma un vajadzības apziņa, iespēja pilnvērtīgi iekļauties, darboties un realizēties sabiedriskajā dzīvē. Līdz ar to aktuāls ir jautājums: ciktāl cilvēka cieņas apziņa un baudīšana vecumdienās ir atkarīga no valsts garantētajiem un piedāvātajiem instrumentiem, bet cik – no paša cilvēka iniciatīvas, atvērtības un rosības?