Tiesībsarga izpēte par mācību līdzekļu iegādi – vai fonda nauda ir obligāta?
Pusotras nedēļas laikā saņemtas vairāk nekā 1000 ziņas no skolēnu un bērnudārza audzēkņu vecākiem par to, ko iepriekšējā mācību gadā vecākiem vajadzēja iegādāties bērna mācību vajadzībām un par sarakstiem jaunajam skolas gadam. Šoreiz skaidrosim tā dēvēto skolas vai dārziņa fonda naudu pamatotību. Vecāku sniegtā informācija liecina, ka tādas pastāv joprojām – “brīvprātīgi piespiedu kārtā” tiek vākta nauda, piemēram, klases telpu labiekārtošanai, sienu pārkrāsošanai, kancelejas preču iegādei un pat klavieru remontam.
Kā raksta kāds vecāks, “klavieru labošana tika pasniegta sekojoši – vai nu vecāki sametās, jeb nebūs māmiņdienas koncerta”. Vecāki min, ka nereti tiek lūgts pēc “fonda” naudas no katra vecāka piecu vai pat dažu desmitu eiro apmērā, kas kopumā veido vairākus simtus lielu summu, par ko tiek iegādāts sākot no dāvanām pedagogiem līdz pat rotaļlietām, baltajam A4 papīram, mācību grāmatām un citām lietām.
Spilgtākie citāti no vecāku iesniegtās informācijas par fonda naudu:
“Un vairāku gadu garumā bija 20 eiro pusgadā jāmaksā fonda nauda it kā bērnu vajadzībām. Skaitījām naudu vienai bērna mammai, kura daļu naudas deva audzinātājai izglītības procesam iegādājamajiem materiāliem. No tās naudas tika pirktas arī dāvanu kartes audzinātājai un palīgiem.”
“Abiem bērniem grupiņās katru mēnesi nepieciešams nest “fonda naudu” 5eur mēnesī, kas tika paskaidrota kā naudiņa mācību materiāliem – plastilīniem, guašām, krāsainajiem papīriem utt. Esot vieglāk, ja audzinātājas pašas nopērk visiem visu vienādu, nevis katram ir sava zīmuļu kastīte. Tā NAV nauda, kas tiek vākta dāvanām svētkos audzinātājām vai bērniem, bet tieši mācību materiāliem. Piebildīšu, ka kāda atskaite vai čeki par izlietoto naudu vecākiem nav pieejami.”
“Domāju prakse nemainās, vecāki fondā vāks naudu un atkal visu pirks, nodrošinās, jo pašvaldība nevarot visu nepieciešamo nodrošināt…”
“Jāvāc fonda nauda. Tajā iekļauts dzeramais ūdens bērniem, speciāli matrači pa kuriem bērniem uz grīdas dzīvoties, jāsamet nauda siltumnīcai kur bērni skatītos, kā tiek stādīti augi utt. Bērnudārzu beidzot tika pieprasīta dāvana bērnudārza grupiņai-kaut kas kāpelējams, kur bērni varētu ārā kāpelēt. Rezultātā vecākiem nācās samesties naudu 300 eiro vērtai kāpelējamai iekārtai. Bērnu vecāki spieda atsevišķās grupās mesties ļoti lielas summas auklītēm, pasniedzējiem un audzinātājai uz visiem viņu svētkiem: vārda dienu, dzimšanas dienu, Ziemassvētkiem, bērnudārzā beigšanu. Nebija iespējams no tā izvairīties. Citādi tu tiktu “noēsts” no vecāku puses. Nekādas cieņas pret katra cilvēka naudas līdzekļiem. Visa tā naudas vākšana bija jāuztver kā obligāts pasākums, citādi sajūta, ka sliktāk pret bērnu sāks izturēties. Fonda nauda pāris reizes gadā bija 10 e par katru reizi.”
“Bija fonda naudai jāmetas. Bērnudārza dzimšanas dienā bija jāsamet kūkai nauda, lai dārziņā var sev nopirkt kūku. Uz Ziemassvētkiem vecākiem priekš grupiņas jāsagādā Ziemassvētku eglīte un viena priekš aktu zāles, kur bērni skaitīšot pantiņus. Šogad bērns beidza dārziņu un pieprasīja dāvanā riteņa statīvu no grupiņas.”
“Bet vēl jau ir neobligāti obligātā grupas nauda!!! Katru gadu summa aug! Summu nosaka atsevišķa vecāku grupa, bet b/d nevienā sapulcē nav teicis- nedrīkst! Skolotāji nav teikuši, ka nedrīkst aploksnes dāvināt! Kādēļ Latvijā vēl ir šī piespiedu sistēma? Kā tu sāc iebilst- tavu bērnu izēd. Tur ietilpst audzinātājām aplokšņu nauda uz svētkiem, bērniem nieciņi vārda un dzimšanas dienās, šad, tad nopērk kaut ko svētku galdiem bērniem.”
“Savācam naudu un tad pērkam visu ko audzinātāja lūdz. Saprotu, ka tas nav pareizi un visu vajadzētu nodrošināt valstij, bet gribu arī, lai manam bērnam ir papīrs, līme un šķēres, zīmuļi un krītiņu, krāsas un kaut kas radošs.”
“Katru gadu grupiņas audzinātāja bērnu vecākiem lūdz iemaksāt 50€ skaidrā naudā par katru bērnu, tādā veidā vācot naudu materiālu iegādei, kurus paredzēts izmantot bērniem visa gada garumā. Savāktā finansējuma izlietojums ir neskaidrs. Savāktā nauda glabājas pie grupiņas audzinātājas. Šī prakse tiek piekopta jau vairākus gadus.”
“Sveiki! Ar audzinātāju vienojāmies par visām mēbelēm un mapēm. Es varu sagādāt visu nepieciešamo (plaukti, kastes, grāmatu turētāji, mapes cauršuvēji, A3 zīmējumu mapes). Izmaksas aptuveni 33 no katra, jo maksā 30 vecāki. Par šo es naudu varu savākt, bet uz nākamajiem pasākumiem būs jāpiesakās kādam citam.”
Atslēgas vārds – brīvprātība
Tiesībsargs skaidro, ka izglītības iestāde ir tiesīga saņemt papildu finanšu līdzekļus ziedojumu un dāvinājumu veidā, taču nedrīkst pieprasīt konkrētas vecāku iemaksas skolas fondā. Proti, ziedojumi un dāvinājumi skolai ir brīvprātīga vecāku labās gribas izpausme un viņi var uzticēt skolai izlemt par ziedojuma izmantošanu vai norādīt konkrētu ziedojuma mērķi.
Arī tā saucamās klases naudas skolotāji nedrīkst pieprasīt. Ja vecāki sapulcē vienojas, ka šādi nelieli maksājumi ir nepieciešami, tad tā ir vecāku pašu izvēle. Tomēr šādi maksājumi nevar tikt vākti saimnieciskiem izdevumiem, piemēram, telpas remontam vai dzeramā ūdens iegādei. To pienākums finansēt ir izglītības iestādes dibinātājam, pārsvarā pašvaldībām.
Var būt gadījumi, kad vecāki paši vienojas maksāt fonda naudu un par tā līdzekļiem iegādāties kaut ko attiecīgās klases vai grupiņas bērnu vajadzībām, piemēram, mazu dāvaniņu iegādei bērnu apsveikšanai dzimšanas dienā, kopīgai ekskursijai, koncerta apmeklējumam ārpus mācību obligātā satura apguves. Tādā gadījumā būtiski uzsvērt, ka šī lieta vai pakalpojums ir jānopērk visiem attiecīgās klases vai grupiņas bērniem neatkarīgi no tā, vai bērna vecāks ir vai nav veicis iemaksas fondā.
Jāpiebilst, ka pastāv sabiedriskās organizācijas, kuras dibinātas konkrētas izglītības iestādes atbalstam, un tas ir ietverts organizācijas nosaukumā, piemēram, “XY pamatskolas atbalsta fonds”. Šādas organizācijas dibinātāji var būt gan vecāki, gan skolas absolventi, gan citi atbalstītāji, kas, apvienojušies pēc brīvprātības principa, ziedo naudu, veic dāvinājumus, tādējādi sniedzot materiālu palīdzību skolai vai atbalstot to ar brīvprātīgo darbu.
Kā rīkoties vecākiem?
Tiesībsargs uzsver – ja vecāki atsakās veikt naudas iemaksas, neviens nav tiesīgs pret skolēnu vai viņa vecākiem vērsties ar sankcijām vai kā citādi traucēt skolēna izglītības apguves procesu. Izglītības iestādē nav pieļaujama atšķirīga attieksme pret bērniem, kuru vecāki izvēlas neveikt ziedojumus vai dāvinājumus atbalsta fondā vai citā veidā ziedot iestādes vajadzībām. Vēl vairāk – situācijās, kad jebkādā veidā skola pieprasa veikt noteiktus maksājumus tās fondā, vecākiem nav jābaidās un ir vēlams izteikt savu nostāju.
Var saukt pie atbildības
Vecāku maksājuma vai cita materiāla ieguldījuma pieprasīšana ir kvalificējama kā pārkāpums, un par to izglītības iestādes atbildīgā amatpersona var tikt saukta pie administratīvās atbildības. Vecāki šādos gadījumos var vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā ar lūgumu izvērtēt konkrētās izglītības iestādes rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Ziņo tiesībsargam
Kā ziņots, tiesībsargs lūdz sabiedrības iesaisti, jo ir saņemti signāli, ka Latvijas izglītības iestādes – skolas un bērnudārzi – sāk atgriezties pie vecās prakses un vecākiem izsniedz sarakstus ar lietām, kas ir jāpērk bērna mācību vajadzībām.
Lai noskaidrotu, cik izplatīta ir šāda prakse un kādas lietas vecākiem ir jāpērk, aicinām iedzīvotājus informēt Tiesībsarga biroju – jūsu atbildes ir ļoti gaidītas! To ērti un ātri līdz pat 19. jūlijam var izdarīt šeit: https://ej.uz/MacibuPiederumi.
Informācija tiek vākta par pašvaldību dibinātām skolām un bērnudārziem, bet par privātām mācību iestādēm nē. Lūdzam informāciju sūtīt ne tikai par nākamo mācību gadu, bet arī par tikko aizvadīto.