Tiesībsargs atbild
Tiesībsarga vēstule Eiropas reģionālā biroja direktoram “Amnesty International” Nilam Muižniekam (vēstules tulkojums latviešu valodā)
Eiropas reģionālā biroja direktoram
“Amnesty International”
nils.muiznieks@amnesty.org
contactus@amnesty.org
Nilam Muižniekam
informācijai:
Edgaram Rinkēvičam
Latvijas Republikas ārlietu ministram
pasts@mfa.gov.lv
Par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas un
“Amnesty International” paziņojumiem
2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Tiesībsarga ieskatā “Amnesty International” paziņojumi, kuros trūkst faktoloģisko pierādījumu, neatspoguļo precīzi situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas 2021. gada vasarā – 2022. gada ziemā, t.sk. Latvijas Republikas Valsts robežsardzes rīcību ārkārtējās situācijas apstākļos.
Tiesībsargs vēlas atgādināt, ka Rīgā 2022. gada 9. martā notika tikšanās starp tiesībsargu un “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoru Nilu Muižnieka kungu, kurā tika apspriesta situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, tostarp, apsūdzības par patvēruma procedūras nepieejamību un prettiesisku spēka pielietošanu no robežsardzes puses. Tāpat 2022. gada 21. jūnijā N. Muižnieka kungam tika nosūtīta vēstule (No. 1-7/2), kurā tika sniegta pieprasītā papildu informācija par tiesībsarga pozīciju un secinājumiem, balstoties uz veikto vizīti uz Latvijas-Baltkrievijas robežu 2022. gada 26. janvārī, kā arī tiesībsarga darbībām preventīvā mehānisma lomas pildīšanā, piemēram, apmeklējot aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrus. Gan tiekoties 9. martā, gan 21. jūnija vēstulē tiesībsargs uzsvēra, ka savas darbības ietvaros nav konstatējis prettiesisku spēka pielietošanu no Latvijas Republikas Valsts robežsardzes puses. Tāpat Tiesībsarga birojā nav saņemti iesniegumi vai sūdzības par patvēruma procedūras nepieejamību vai neatbilstošiem apstākļiem aizturēšanas centros.
Tiesībsarga ieskatā tendenciozais organizācijas “Amnesty International” 26. jūlija paziņojums liek noprast, ka tiesībsarga sniegtā informācija un vērtējums netika ņemti vērā, organizācijai izvērtējot situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Tiesībsargam nav saprotams, kāpēc organizācija “Amnesty International” ignorē neatkarīgas nacionālās cilvēktiesību institūcijas secinājumus un informāciju. Šāda pieeja, kas nav balstīta pierādījumos, liek apšaubīt organizācijas “Amnesty International” kompetenci, spēju un vēlmi kritiski veikt situācijas analīzi, izvērtējot visus tai pieejamos resursus. Tāpat šāda pieeja liecina par labās gribas un koleģialitātes trūkumu sadarbībā ar citām cilvēktiesību organizācijām un institūcijām. Tiesībsargs 9. marta tikšanos un 21. jūnija vēstules sagatavošanu ar nožēlu vērtē kā organizācijas “Amnesty International” izraisītu neefektīvu cilvēkresursu tērēšanu un laika izšķiešanu.
Tiesībsargs aicina organizāciju “Amnesty International” turpmāk izvērtēt visu tai pieejamo informāciju, tādējādi izvairoties no tendenciozu, nekorektu un pat apmelojošu paziņojumu publicēšanas.
Ar cieņu
tiesībsargs Juris Jansons