Tiesībsargs atbild: Kas ir atbilde pēc būtības?

Viena no izplatītākajām iedzīvotāju sūdzībām saziņā ar valsts vai pašvaldību iestādēm ir tā, ka, viņuprāt, nav sniegta atbilde pēc būtības. Šajā reizē tiesībsargs skaidro, ko vispār nozīmē jēdziens “atbildēt pēc būtības”.

Tiesības saņemt atbildi pēc būtības uz iesniegumu ir būtiska labas pārvaldības sastāvdaļa. Iestādei, saņemot iedzīvotāja iesniegumu, ir pienākums iepazīties ar tā saturu, noskaidrot, ko cilvēks vēlas un sniegt atbildi pēc būtības. Tas nozīmē, ka atbildē jāietver tāds saturs, kas tieši un nepastarpināti atbild uz iesniegumā prasīto. Būtiski apzināties – ja atbilde pēc formas vai satura neatbilst tam, ko cer saņemt iesnieguma iesniedzējs, tas pats par sevi nav uzskatāms par atbildes nesniegšanu pēc būtības, ja vien iestāde ir sniegusi motivētu (izvērstu un izvērtētu) atbildi uz iesniegumā prasīto.

Piemēram, ja iedzīvotājs ir vērsies pašvaldībā ar iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu par pašvaldības teritorijas sakārtošanu, pašvaldībai ir jāizvērtē iesnieguma saturs un jāsniedz cilvēkam izvērsta un izvērtēta atbilde par minēto jautājumu. Iedzīvotāja iesniegums var arī būt par pamatu, piemēram, administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanai.

Cits piemērs: ja cilvēks vēršas Veselības inspekcijā ar iesniegumu par ārstniecības kvalitāti, Veselības inspekcijai ir jāsniedz strīdus situācijas izvērtējums (atbilde pēc būtības) arī tad, ja netiek ierosināta administratīvā pārkāpuma lietvedība.

Ko noteic likums?

Atbildes sniegšanas kārtību uz iesniegumu nosaka Iesniegumu likums, kura mērķis ir veicināt iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldē. Iesniegumu likums nav piemērojams attiecībā uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība. Kā atzinušas tiesas, tas, ka cilvēks uzdod jautājumu, uz kuru atbildi vēlas saņemt savām vajadzībām (savās interesēs), pats par sevi nenozīmē, ka Iesniegumu likums nav piemērojams. Iesniegumu likums arī neparedz atbildes pēc būtības apstrīdēšanas mehānismu, ja cilvēks nepiekrīt sniegtajam atbildes saturam.

Ko var apstrīdēt?

Iesniegumu likums noteic, ka apstrīdama un pārsūdzama (kā iestādes faktiskā rīcība) ir neatbildēšana uz iesniegumu, ietverot arī tos gadījumos, kuros iestāde patiešām nav sniegusi atbildi pēc būtības. Likuma izpratnē, tas nozīmē, ka iestāde nav atbildējusi uz iedzīvotāja iesniegumā ietverto galveno domu vai jautājumu. Tādos gadījumos cilvēkam ir tiesības vērsties augstāk esošā iestādē. Ja tādas nav, tad ir jāvēršas Administratīvajā rajonā tiesā ar pieteikumu par atbildes nesniegšanu. Tiesa šādā gadījumā nevērtē iesniegumā norādītās situācijas apstākļus pēc būtības, bet vērtē to, vai iestāde ir vai nav sniegusi atbildi uz iesniegumu vai atbildi pēc būtības uz to.