Tiesībsargs atbild – Vai tiesības uz pašvaldības īres dzīvokli var mantot?

Vai pēc cilvēka nāves tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu pašvaldības dzīvoklī automātiski pāries cilvēka laulātajam vai citiem mantiniekiem?

Atbilde: tas ir individuāli vērtējams jautājums. Vispārējā kārtībā jāņem vērā, ka piešķirta pašvaldības īres dzīvokļa lietošanas tiesības attiecas tikai uz tām personām, kurām īres dzīvoklis pašvaldības palīdzības ietvaros sākotnēji piešķirts. Respektīvi uz tiem iedzīvotājiem, kas “stāvējuši dzīvokļu rindā”. 

Raksturosim situāciju ar piemēra palīdzību:

Kāda kundze vairākus gadus īrē dzīvokli, ko viņai ar terminētu īres līgumu piešķīrusi pašvaldība. Pašvaldība sievietei izsniedz jaunu īres līgumu, kurā minēts, ka “citas personas pastāvīgas lietošanas tiesības uz pašvaldības dzīvojamo telpu neiegūst. Izbeidzoties īres līgumam, izbeidzas arī citu personu īres tiesiskās attiecības dzīvoklī. Citām personām nav tiesību noslēgt īres līgumu īrnieka vietā”.

Šajā gadījumā ir būtiski ņemt vērā, ka kundze ir laulībā, taču tā nodibināta pēc tam, kad viņai piešķirts pašvaldības īres dzīvoklis. Tādējādi viņas vīrs īres līgumā ir ierakstīts kā “cita persona”.  Īrnieces nāves gadījumā īres līgums par pašvaldības dzīvokļa īri ar kundzes vīru noslēgts netiks, jo pašvaldības palīdzība tika sniegta konkrētajai sievietei nevis viņas vīram. Ja kundze būtu stājusies laulībā pirms reģistrēšanās pašvaldības dzīvokļu rindā, tad pašvaldība vērtētu abu atbilstību palīdzības (dzīvokļa jautājumu risināšanā) saņemšanai un izīrētu dzīvokli.

Kā rīkoties šādā situācijā? Šādā gadījumā ir jāvēršas pašvaldībā, lai noskaidrotu, kādas ir tiesības saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, proti, vai iedzīvotājs atbilst tām kategorijām, kurām pienākas pašvaldības palīdzība.

Ko noteic likums?

Ir būtiski nošķirt divus dažādus dzīvojamās telpas lietošanas pamatus. Viens izriet no Dzīvojamo telpu īres likuma un otrs no likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Pirmajā gadījumā izīrētājs ar īrnieku var vienoties par sev vēlamajiem nosacījumiem (piemēram, kad sāksies un beigsies īres periods, cik un kā maksās utt.). Tomēr arī Dzīvojamo telpu īres likums paredz, ka īrnieka ģimenes locekļi un citas viņa īrētajā dzīvojamā telpā iemitinātās personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst. Izbeidzoties īrnieka tiesībām lietot dzīvojamo telpu, izbeidzas arī viņa ģimenes locekļu un citu iemitināto tiesības lietot šo dzīvojamo telpu. Savukārt īrnieka nāves gadījumā īrnieka ģimenes loceklim triju mēnešu laikā ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus, izņemot īres līguma termiņu, kuru nosaka ne ilgāku par 10 gadiem.

Otrs gadījums ir vērtējams no pašvaldības pienākuma nodrošināt pašvaldības palīdzību tiem iedzīvotājiem, kuriem tas nepieciešams, prizmas. Proti, cilvēkam ir tiesības prasīt noslēgt ar viņu dzīvojamo telpu īres līgumu iepriekšējā īrnieka vietā tikai tad, ja abas personas jau sākotnēji atzītas par tiesīgām saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Kārtību, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt pašvaldības dzīvokli palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanas ietvaros, nosaka katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos.