Tiesībsargs: Ir jābūt valsts atbalstam speciāli lietojamās pārtikas iegādē

Tiesībsargs līdz šī gada 15. decembrim aicina Ministru kabinetu izvērtēt un informēt, kādi pasākumi var tikt īstenoti, lai nodrošinātu, ka cilvēki, kuriem perorāli lietojamās speciālās pārtikas lietošana ir nepieciešama un medicīniski pamatota, vajadzības gadījumā spētu saņemt valsts atbalstu šādas speciālās pārtikas iegādei.

Tiesībsarga ieskatā primāri ir rast iespēju sniegt atbalstu speciālās pārtikas iegādei tām personām, kuru diagnozes un veselības stāvokļa dēļ perorāli lietojamā speciālā pārtika ir nepieciešama veselības stāvokļa uzlabošanai vai dzīvības funkciju uzturēšanai, un tās lietošana var būtiski uzlabot zāļu terapijas efektivitāti, kā arī to apliecina attiecīgās specialitātes ārstu sniegtais atzinums. Atbalsts visos gadījumos nebūtu jāsniedz 100% apmērā no speciālās pārtikas cenas, bet nosakāmas kompensācijas maksimālās robežas noteiktos gadījumos, ņemot vērā tādus faktorus, kā speciālās pārtikas lietošanas mērķis, diagnoze, speciālās pārtikas nepieciešamība konkrētajam pacientam u.tml.

Skaidrojums

Satversme nosaka, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Tajā paredzēto pamattiesību saturs skaidrojams kopsakarā ar Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos paredzēto cilvēka tiesību uz dzīvību, tostarp Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kura uzliek valstij par pienākumu ne tikai atturēties no dzīvības tīšas un nelikumīgas atņemšanas, bet arī veikt atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu tās teritorijā mītošo cilvēku dzīvību. Šī pienākuma ietvaros valstij iespēju robežās ir jāveic pasākumi personas dzīvības aizsardzības jomā. No tiesībām uz veselības aizsardzību izriet valsts pozitīvais pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu personai iespēju sasniegt visaugstāko veselības līmeni. Šis pienākums sevī ietver arī pienākumu nodrošināt pieeju zālēm, kā arī citiem līdzekļiem cilvēka veselības aizsardzībai. Protams, šī pienākuma izpildes apjoms ir atkarīgs no valsts rīcībā esošajiem resursiem.

Tiesībsargs apzinās, ka ārkārtas situācijas laikā, kad ievērojami resursi tiek novirzīti cīņai ar COVID-19 infekcijas izplatību, citām aktivitātēm atvēlētie resursi ir ierobežoti. Tāpat tiesībsargs ņem vērā, ka Satversmē noteiktais valsts pienākums iespēju robežās veikt pasākumus personas dzīvības un veselības aizsardzības jomā nav interpretējams kā valsts pienākums apmaksāt katram indivīdam pilnīgi visus tā veselības aprūpei individuāli nepieciešamos pasākumus. Šāda prasība būtu nesamērīga ar valsts iespējām un pienākumu nodrošināt visas sabiedrības kopumā veselības aizsardzības pasākumus.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka perorāli lietojamā speciālā pārtika speciālistu skatījumā atsevišķos gadījumos ir nepieciešama ne tikai personas veselības stāvokļa uzlabošanai, bet arī dzīvības funkciju uzturēšanai, tiesībsarga skatījumā ir nepieciešams nodrošināt speciālās pārtikas pilnīgu vai daļēju kompensāciju no valsts budžeta līdzekļiem tajos gadījumos, kad saskaņā ar ārstu atzinumu šādas pārtikas uzņemšana ir būtiska konkrētās personas veselības stāvokļa uzlabošanai un dzīvības funkciju pilnvērtīgai uzturēšanai.

Ņemot vērā, ka veselības aizsardzības budžeta līdzekļi ir ierobežoti, lai nodrošinātu atbalstu speciālās pārtikas iegādei tām personām, kurām tā ir visvairāk nepieciešama, ir jāizstrādā mehānisms, kura ietvaros tiks veikts diagnožu izvērtējums un noteikts, kuras diagnozes gadījumā un pie kādiem papildus nosacījumiem (piemēram, pacienta veselības stāvoklis, noteiktu barības vielu nepanesība, citas personai noteiktās diagnozes utt.) pienāktos atbalsts speciālās pārtikas iegādei. Speciālās pārtikas veida izvēle un lietošanas nosacījumi ir ārstu (onkologu un citu speciālistu, dietologu) un uztura speciālistu kompetencē. Konkrētais tiesiskais mehānisms, piemēram, varētu būt Ministru kabineta noteikumu par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību papildinājums ar speciālās pārtikas iegādes izdevumu kompensācijas kārtību.

Informācijai

2020. gadā tiesībsargs uzsāka izpēti par speciālās medicīniskās pārtikas[1] pieejamību pacientiem ar tādām slimībām, kuru ietekmē parastā pārtika nenodrošina visu konkrētā cilvēka organismam un veselības stāvoklim nepieciešamo barības vielu uzņemšanu pietiekamā apjomā. Tāpat tiesībsargs veica aptauju, lai noskaidrotu, cik šobrīd ir pacientu, kuriem ir nepieciešama perorāli lietojama speciālā pārtika, un kādas ir šādas speciālās pārtikas izmaksas.

Izvērtējot aptaujāto organizāciju sniegto informāciju un viedokļus, tiesībsargs secināja, ka pie noteiktām diagnozēm un individuāla veselības stāvokļa perorāli lietojamās speciālās pārtikas uzņemšanai ir būtiska ietekme gan uz dzīves kvalitāti un atveseļošanās procesu, gan uz dzīvības funkciju saglabāšanu. Tas nozīmē, ka noteiktos gadījumos, par kuriem jālemj ārstam, un kas atkarīgi no konkrētā pacienta diagnozes un veselības stāvokļa kopumā, perorāli lietojamā speciālā pārtika nebūtu jāuzskata tikai par uztura papildinājumu, bez kura pacients var iztikt, bet gan par būtisku un pat neatņemamu ārstēšanās procesa sastāvdaļu.

Attiecīgi, lai uzlabotu situāciju ar perorāli lietojamās speciālās pārtikas pieejamību pacientiem, kuriem tā ir būtiski nepieciešama veselības stāvokļa uzlabošanai un/vai dzīvības funkciju uzturēšanai, ir nepieciešama valsts rīcība, lemjot par iespēju vismaz daļēji kompensēt pacientiem šīs pārtikas izmaksas.

 


[1] Saskaņā ar Veselības ministrijas un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” sniegto skaidrojumu termins “speciālā pārtika” jeb “speciālā medicīniskā pārtika” apvieno perorāli lietojamu speciālo medicīnisko pārtiku, enterālās barošanas maisījumus un parenterālās barošanas maisījumus.