Tiesībsargs: “Ir jānodrošina advokāta un aizdomās turamā sarunu konfidencialitāte”
Tiesībsarga redzeslokā nonācis gadījums, kurā ar tiesas atļauju notikusi aizdomās turēto un citu kādā kriminālprocesā iesaistīto personu sarunu slepena noklausīšanās (sakaru līdzekļu kontrole). Noklausīšanās rezultātā procesa virzītāja rīcībā nonākusi arī informācija no iesniedzēja sarunām ar advokātiem. Būtiski akcentēt, ka procesa virzītājs vienu no aizstāvjiem pēcāk nopratinājis par faktiem, kas viņam kļuva zināmi, sniedzot juridisko palīdzību aizdomās turētajai personai. Tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu par tiesībām uz konfidencialitāti saziņā ar aizstāvi, īstenojot sakaru līdzekļu kontroli.
Konkrētā situācijā liek pievērst uzmanību vispārējai praksei šajā jomā, jo pastāv iespēja, ka tiek pārkāpts Satversmes 96. pants un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 8. pants. Tie aizsargā ikvienas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Jēdzienā „privātā dzīve” ietilpst arī personas telefonsarunas, tostarp sarunas ar advokātu. Skartas arī personas tiesības saņemt advokāta juridisko palīdzību, kas ir viens no pamatelementiem Satversmes 92. pantā garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, kā arī ECK 6. pants, kurā noteikts, ka ikvienam, kas tiek apsūdzēts kriminālnoziegumā, ir tiesības aizstāvēt sevi pašam vai ar paša izvēlētu advokātu.
Tiesībsargs: “Arī mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešama slepena novērošana, lai aizsargātu valsts drošību un nepieļautu nekārtības vai noziegumus. Protams, ļoti būtiski, lai sarunu noklausīšanās gadījumā būtu ārējā kontrole. Gan Kriminālprocesa likums (KPL), gan Operatīvās darbības likums (ODL) paredz, ka sarunu noklausīšanās var notikt vienīgi likumā noteiktajā kārtībā, saņemot izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai Augstākās tiesas tiesneša atļauju. Tādējādi Satversmē garantētās tiesības var tikt samērīgi ierobežotas. Taču minētais piemērs ir izgaismojis pret valsts pamatlikumu un starptautiskiem aktiem vērstu praksi.”
Apstāklis, ka KPL un ODL pieļauj informācijas par personas un aizstāvja saziņas satura nonākšanu izmeklētāja un apsūdzības uzturētāja rīcībā, pats par sevi pārkāpj Satversmes 92. pantā un ECK 6. pantā noteiktās garantijas uz saziņas ar aizstāvi konfidencialitāti. Nepastāv garantijas pret amatpersonu patvarīgu rīcību, sakaru līdzekļu kontroles gaitā iegūstot informāciju pār personai sniegtās juridiskās palīdzības saturu.
“Konstatēju, ka KPL un ODL kopumā paredz tiesas kontroli pār sakaru līdzekļu kontroles uzsākšanas tiesiskumu. Tomēr secināju, ka tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojums neatbilst likuma kvalitātes kritērijam, ciktāl tas pieļauj iespēju, ka sakaru līdzekļu kontroles rezultātā amatpersonas var iegūt informāciju par personai sniegtās juridiskās palīdzības saturu. Ņemot vērā minēto, aicinu, līdz 2018. gada 1. oktobrim izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kuri nodrošinātu personas un aizstāvja sarunu konfidencialitāti, kā arī aizsardzību pret informācijas par personai sniegtās juridiskas palīdzības saturu nonākšanu izmeklēšanas iestāžu amatpersonu rīcībā,” norāda tiesībsargs.
Ar atzinuma saturu varat iepazīties šeit.