Tiesībsargs: Latvijas pašvaldībās nav vienota risinājuma mājokļu pielāgošanai iedzīvotājiem ar invaliditāti

Tiesībsargs saņēmis atbildes no visām Latvijas pašvaldībām attiecībā par mājokļu pielāgošanu cilvēkiem ar invaliditāti. Tiesa, vairākas pašvaldības atbildes sniedza tikai pēc atkārtotiem uzaicinājumiem. Kopumā var secināt, ka Latvijas pašvaldībās nav vienota risinājuma mājokļa pielāgošanai iedzīvotājiem ar invaliditāti. 23 no 43 pašvaldībām ir normatīvais regulējums, kas attiecas uz mājokļu pielāgošanu personu ar invaliditāti vajadzībām, 18 pašvaldībām nav regulējuma, un divas^[1] pašvaldības pašlaik šādu regulējumu izstrādā.

Kā zināms, februāra izskaņā tiesībsargs visām Latvijas pašvaldībām nosūtīja aicinājumu, atgādinot par pienākumu nodrošināt cilvēku ar invaliditāti tiesības. Tiesībsargs saņēma satraucošu informāciju no Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” par vairāku pašvaldību neieinteresētu, birokrātisku un formālu attieksmi sadarbībai, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ar invaliditāti pieejamību, piemēram, iespēju iekļūt vai izkļūt no mājokļa. Tiesībsargs atkārtoti uzsver – Latvijas un starptautiskās tiesību normas paredz, ka cilvēku ar invaliditāti tiesību ievērošana un nodrošināšana nav pašvaldību izvēles iespēja, bet gan pienākums. Tādējādi tiesībsargs nepiekrīt atsevišķu pašvaldību sniegtajai informācijai, ka mājokļu pielāgošanas jautājums ir atkarīgs tikai no valsts piešķirtā finansējuma, un to, ka normatīvie akti neuzliek par pienākumu pašvaldībām risināt šos jautājumus.

Pēc pašvaldību sniegtajām atbildēm tiesībsargs secina – ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu, visas pašvaldības nav paspējušas vienādot savus saistošos noteikumus. Tāpat ir bijušas situācijas, ka iepriekš vienā pašvaldībā nosacījumi par mājokļa pielāgošanu nav bijuši vispār vai atbalsta apjoms ir bijis dažāds. Tādējādi pašlaik ir nepieciešamas diskusijas pašvaldībā.^[2]

Lai arī normatīvais regulējums par mājokļu pielāgošanu iedzīvotājiem ar invaliditāti pašlaik ir 23 pašvaldībās, tomēr šādu atbalstu var saņemt 33^[3] pašvaldībās (no 43 pašvaldībām). Tātad ir pašvaldības, kas jautājumus par atbalstu mājokļu pielāgošanai iedzīvotājiem ar invaliditāti skata individuāli, pat ja šim nolūkam nav izstrādāti saistošie noteikumi. Ir astoņas^[4] pašvaldības, kas šādu atbalstu nesniedz vispār (nav arī saistošo noteikumu), un divas pašvaldības, kas precizē savus saistošos noteikumus.

Rīgas pilsētas pašvaldība bija vienīgā, kas norādīja uz diviem pakalpojumiem: mājokļa pielāgošana un pacēlāja nodrošināšana.

Atkarībā no pašvaldības gaidīšanas laiks mājokļa pielāgošanai ir no diviem līdz astoņiem mēnešiem, galvenokārt, dokumentu kārtošanas dēļ. Jelgavas valstspilsētas pašvaldība norāda, ka gaidīšanas laiks ir viens gads.

Lielākoties mājokļu pielāgošanu var lūgt cilvēki ar kustību traucējumiem, kuriem ir I vai II grupas invaliditāte, kā arī ģimenes, kurās aug bērns ar kustību traucējumiem. Tāpat, lai varētu pretendēt uz pašvaldības atbalstu, ir jābūt deklarētam konkrētajā pašvaldībā.

Pašlaik mājokļu pielāgošanas procesi notiek šādās pašvaldībās: Cēsu novada pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, Jelgavas novada pašvaldība, Jēkabpils novada pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Smiltenes novads, Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Daugavpils valstspilsētas pašvaldība.

Ir vairākas pašvaldības, kas 2021. gada nogalē ir pieteikušās finansējuma saņemšanai no Eiropas Savienības fondiem^[5] – Alūksnes novada pašvaldība, Balvu novada pašvaldība, Smiltenes novada pašvaldība, Augšdaugavas novada pašvaldība, Preiļu novada pašvaldība, Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība un Ogres novada pašvaldība.

Pat, ja pašvaldība nodrošina mājokļa pielāgošanu, informācija par to, vai tāds vispār ir, kā tas ir jāpieprasa un kādi dokumenti jāiesniedz, nav viegli pieejama. Tiesībsargs uzsver, ka pašvaldībām aktīvi jāstrādā pie tā, lai iedzīvotājiem saprotamā un viegli uztveramā veidā būtu pieejama informācija par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem.

Tāpat tiesībsargs joprojām aicina pašvaldības aktīvi iesaistīties un atbalstīt labdarības maratonā “Dod pieci” iesaistīto nevalstisko organizāciju iniciatīvu un centienus uzlabot pašvaldības iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Kā zināms, maratonā tika saziedoti 470 000 tūkstoši eiro  ar mērķi palīdzēt nodrošināt vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Minētais ietver arī sadarbību ar pašvaldību.