Tiesībsargs uzrunā Satversmes tiesu, kura skata tiesībsarga pieteikumu par garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa neatbilstību Satversmei

Šodien, 19. maijā, tiesībsargs uzrunā Satversmes tiesu, kurā skata tiesībsarga pieteikumu par garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa neatbilstību Satversmei.

Pienākums nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni visupirms ietver sevī valsts pienākumu nodrošināt sociālo palīdzību. Sociālai palīdzībai jābūt tādai, kas nodrošina vismaz cilvēka cienīgas eksistences minimālos priekšnoteikumus. Absolūtais minimums būtu pārtika, apģērbs, mājoklis un medicīniskā palīdzība, kas nepieciešami elementārai izdzīvošanas garantēšanai jebkuram cilvēkam. Pie šī minimuma būtu pieskaitāma arī pamatizglītības nodrošināšana. Taču ar cilvēka cienīgas eksistences minimālajiem priekšnoteikumiem nedrīkst saprast apstākļus, kas nepieciešami tikai “kailai izdzīvošanai”.

Valsts pienākums nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni izriet arī no ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 25. pantā un ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. pantā garantētajām tiesībām uz atbilstošu dzīves līmeni. Minētās normas noteic, ka katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, tostarp uzturu, apģērbu, mājokli, medicīnisko aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami viņa un viņa ģimenes veselībai un labklājībai. Tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni ietver arī to, ka ikvienam jābūt iespējai cilvēka cienīgā veidā nodrošināt savas pamatvajadzības.

Par nepieciešamību steidzami un nekavējoties pārskatīt esošās sociālā atbalsta sistēmas tiesībsargs ir informējis valdību un likumdevēju vairākkārtīgi. Tomēr, neskatoties uz regulāriem aicinājumiem pilnveidot esošo situāciju, būtiski uzlabojumi pēdējo piecu gadu laikā nav panākti. Joprojām nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauts ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju.

Kā viens no būtiskiem lielumiem, kas ietekmē visnabadzīgāko Latvijas iedzīvotāju ikdienu, ir atzīmējams valdības noteiktais GMI līmenis, kas personai kopš 2020.gada 1.janvāra  ir 64 eiro mēnesī (iepriekš 53 eiro mēnesī). 2018.gadā GMI pabalstu saņēma 13 659 ģimenes jeb 20 878 personas. Aptuveni piektā daļa jeb 4316 no GMI pabalsta saņēmējiem 2018.gadā bija bērni, 3407 – cilvēki ar invaliditāti un 2986 pensijas vecuma cilvēki. Tātad apmēram puse no visiem GMI pabalsta saņēmējiem pieder kādai no mazāk aizsargāto personu grupām.

Pat tad, ja pieturamies tikai pie apgalvojuma, ka GMI līmenis ir noteikts tikai, lai nodrošinātu visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem uztura vajadzības, pat, neveicot detalizētu aprēķinus, ir skaidrs, ka 2 eiro 13 centi dienā (no šā gada 1. janvāra) vai 1 eiro un 77 centi iepriekš, nav pietiekama naudas summa, lai cilvēks varētu nodrošināt sev pilnvērtīgu uzturu.

Tiesībsargs 2019.gada 12.aprīlī vērsās pie Ministru kabineta ar aicinājumu  līdz pērnā gada 12.jūnijam novērst konstatētos trūkumus un noteikt garantētā iztikas minimuma (GMI) līmeni atbilstoši Satversmei. Tiesībsarga ieskatā GMI līmenim ir jābūt aprēķinos balstītam un tuvinātam nabadzības riska slieksnim. Savukārt 2019.gada 1.oktobrī, tiesībsargs Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punkta neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam.

Papildu avoti: