Vai privātais apdrošinātājs zem Latvijas Bankas spārna?

Vispirms neatrisinot veselības aprūpes fundamentālās problēmas, valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana būtu pielīdzināma tādai neveiklai skriešanai pa priekšu ratiem. Turklāt nebūt nešķiet, ka Latvijas Bankas piedāvātais Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modelis nodrošinās tikai iedzīvotāju intereses veselības aprūpes jomā.

Ir pozitīvi novērtējama veselības ministres un valdības vēlme jau līdz vasaras beigām izlemt jautājumu par valsts obligāto veselības apdrošināšanu[1]. Tomēr atkārtoti vēlos vērst sabiedrības uzmanību, kamēr vien nebūs skaidras veselības sistēmas reformas un jau tagad nebūs veikts veselības aprūpes sistēmā ieguldīto līdzekļu izlietojuma audits, ir bezatbildīgi runāt par pilnvērtīgu valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Jāatzīmē, ka valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana ir tikai viens no risinājumiem veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai.

Turklāt, vētot piedāvātos valsts obligātās veselības apdrošināšanas modeļus, ar lielu piesardzību ir vērtējams Latvijas Bankas piedāvātais modelis. Neskatoties uz Latvijas Bankas pašas pausto, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modelis ir necaurskatāms[2], tā neatlaidīgi cenšas pārliecināt, ka vislabākais risinājumus būtu obligāto veselības apdrošināšanu uzticēt privātajam biznesam. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka privātā biznesa galvenais mērķis ir gūt peļņu, un, vai tiešām valsts spēs nodrošināt savas starptautiski uzņemtās saistības par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu pilnīgi visiem saviem iedzīvotājiem[3]?

Nav noliedzams, ka privāto apdrošinātāju iesaiste valsts obligātās veselības apdrošināšanas finansēšanā pasaules turīgajās valstīs darbojas, taču Latvijā iespēja no sociāli ekonomiskā viedokļa patiesi iedzīvināt šādu sistēmu ir apšaubāma un tā potenciāli var novest pie cilvēktiesību pārkāpumiem.

Valsts obligātās veselības apdrošināšanas modelis, kurā iedzīvotājiem ik gadu nāktos maksāt vismaz 300 euro par obligāto veselības apdrošināšanu, bez garantijas, ka veselības aprūpes pakalpojums tiks saņemts un ka kaut kas mainīsies, neko nerisina, bet gan tikai rada jautājumus.