Tiesībsargs atbild
Valsts iekonservējusi cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem zemo dzīves kvalitāti
Tiesībsargs vēršas pie Ministru prezidenta ar lūgumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem steidzami ieviest atbalsta personas pakalpojumu, kas sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanā, pretējā gadījumā daudzi no viņiem joprojām nevar pilnvērtīgi īstenot savu rīcībspēju.
Tiesībsargs nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam “Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu”, mudinot pēc iespējas ātrāk rast risinājumu. Šāds atbalsts lēmumu pieņemšanā ļauj cilvēkam pašam pieņemt sev nozīmīgus lēmumus, palīdz pilnveidot spējas pārstāvēt sevi un aizsargāt savas intereses, kā arī paplašina atbalstāmā cilvēka zināšanas un izpratni par savām tiesībām.[1]
Lai veiksmīgāk iezīmētu problēmu, skaidrosim situāciju ar piemēru. Cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem vēlas strādāt, pelnīt naudu, maksāt nodokļus, socializēties, kā arī citādi piepildīt dzīvi kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis. Garīga rakstura traucējumu, kā arī komunikācijas prasmju trūkuma dēļ viņam ir grūtības piedalīties atlases intervijās, iejusties kolektīvā, jo viņš mēdz skaļi sarunāties ar sevi, brīžam izsaukties, taču, patiesībā, tā ir tikai ārēji redzama un dzirdama atšķirība. Savā būtībā cilvēks ir sirsnīgs, labi spēj koncentrēties darbam, teicami tiek galā ar konkrēta veida pienākumiem. Ja šim cilvēkam nāktu talkā kāds, kurš palīdz aprunāties ar darba devēju, potenciālajiem kolēģiem, palīdz saprast formalitātes, kas saistītas ar darba attiecībām, tad šis cilvēks dzīvotu daudz laimīgāku un piepildītāku dzīvi. Šobrīd neviens šādu atbalsta funkciju nesniedz. Atsevišķos gadījumos cilvēkiem paveicas ar tuvinieku vai paziņu atbalstu, taču valsts nav radusi risinājumu tam, lai jebkuram cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem būtu kāds, kurš viņu saprot, izprot viņa vajadzības un iespējas, kā arī palīdz lēmumu pieņemšanā.
ANO „Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām” Latvijā ir spēkā kopš 2010. gada 31. marta, turklāt attiecas arī uz cilvēkiem ar ilgstošiem garīga rakstura traucējumiem. Konvencija paredz virkni tiesību, tai skaitā tās 12. pants paredz tiesības uz tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu. Tiesībspēja ir īstenojamo tiesību un pienākumu kopums, savukārt rīcībspēja raksturojama kā tiesības un prasmes pieņemt lēmumus, kā arī spēja par tiem uzņemties atbildību.
Tiesībsargs Juris Jansons: “Pasaulē ir daudz netaisnību, ir daudz problēmu, kuras līdz saknei nav apzinātas. Taču ir arī tādas, kuras ir apzinātas, tomēr uzlabojumi neseko. Šī situācija ir tieši tāda. Teju desmit gadus mēs Latvijā apzināmies, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo bez atbalsta personu sniegtā pakalpojuma, kas palīdzētu šiem cilvēkiem pilnvērtīgāk iekļauties sabiedrībā. Par spīti nevalstiskās organizācijas pilotprojekta rezultātiem un sniegtajiem ierosinājumiem – nemitīgi šis jautājums iestrēgst atbildīgo ministriju un šobrīd pat Ministru kabineta atvilktnēs. Arī es uz šo problēmu esmu norādījis vairākkārt, taču rezultāta joprojām nav. Mēdz teikt, ka esam konservēšanas čempioni, diemžēl iekonservējam arī cilvēku dzīves zemo kvalitāti…”
Tiesībsargs vēstulē norāda, ka 2022. gada aprīlī Ministru kabinetam tika iesniegts Labklājības ministrijas sagatavotais Konceptuālais ziņojums “Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu”. Publiskai apspriešanai bija dots salīdzinoši īss laiks – divas nedēļas. Pēc tam Konceptuālā ziņojuma projekts tika nodots saskaņošanā Finanšu ministrijai un Tieslietu ministrijai un saskaņošanas termiņš tika noteikts 2022. gada 28. jūnijs. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Konceptuālais ziņojums joprojām atrodas saskaņošanas stadijā. Tiesībsargs aicina Ministru prezidentu pievērst īpašu uzmanību, lai vairāk nenotiktu kavēšanās ar atbalsta personas pakalpojuma ieviešanu, kā arī atbalstīt Konceptuālajā ziņojumā piedāvāto 2.A risinājuma[2] ieviešanu pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2023. gadā.
“Šī brīža sistēma, kurā vai nu kāds cits pieņem lēmumus indivīda vietā vai arī persona vispār tiek atstāta bez nekāda atbalsta lēmumu pieņemšanā, nav pieņemama. Pilnībā pievienojos ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejai, kura ir vairākkārt norādījusi, ka dalībvalstīm jāpārskata tiesību akti, kas pieļauj aizgādnību, un jāveic pasākumi, lai izstrādātu tādus tiesību aktus un politikas nostādnes, kas aizvietotās lēmumu pieņemšanas sistēmu aizstātu ar atbalstītās lēmumu pieņemšanas sistēmu, kurā tiek cienīta personas patstāvība, griba un izvēle. Atbalsts lēmumu pieņemšanā, nevis aizvietošana – tā ir normāla prakse, uz kuru Latvijā jātiecas, “ piebilst tiesībsargs.
Skatīt tiesībsarga vēstuli Ministru prezidentam.