Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2022-02-27J par trauksmes cēlēja tiesību aizsardzības mehānismu

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2022-02-27J par iespējamiem pārkāpumiem trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas procesā

Kurš pieteica un par ko?

Pamatojoties uz privātpersonas (turpmāk arī – iesniedzējs) iesniegumu, tiesībsargs izskatīja pārbaudes lietu Nr. 2022-02-27J par iespējamiem pārkāpumiem trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas procesā:

1. par institūcijas, kas izskatīja trauksmes cēlēja ziņojumu, izveidotās komisijas sastāvu, jo iesniedzējs pauda viedokli, ka komisijas sastāvā bija iekļautas amatpersonas, par kuru rīcību minēts trauksmes cēlēja ziņojumā;
2. iesniedzējs iesniegumā norādīja, ka daļai trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiālu netika noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Līdz ar to jebkurš iestādes darbinieks dokumentu reģistrēšanas sistēmā esot varējis iepazīties ar daļu ziņojuma izskatīšanas lietas materiāliem.

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Tiesībsargs atzinumā sniedza vērtējumu par personas datu aizsardzības jautājumu un labas pārvaldības principa ievērošanu. Vienlaikus tiesībsargs sniedza atbildes uz iesniedzēja uzdotajiem jautājumiem par tiesību aizsardzības līdzekļiem un procesuālajiem jautājumiem.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Iesniedzējs pauda viedokli, ka institūcija, kas izskatīja trauksmes cēlēja ziņojumu, pieļāva vairākus procesuālus pārkāpumus tā materiālu reģistrācijas un trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas procesā. Turklāt vairākas valsts iestādes neesot nodrošinājušas iesniedzēja tiesību aizsardzību, neuzsāka pārbaudi vai nekonstatēja pārkāpumus institūcijas, kas izskatīja minēto ziņojumu, rīcībā, kā arī nepārsūtīja iesniedzēja iesniegumu kompetentajām iestādēm.

Tiesībsargs atzinumā norādīja, ka no Tiesībsarga likumā noteiktajām tiesībsarga funkcijām un uzdevumiem izriet, ka tiesībsargs neizskata Trauksmes celšanas likumā noteiktos jautājumus, tostarp, neveic pārbaudi par trauksmes cēlēja ziņojumā norādītajiem apstākļiem, nepieņem lēmumu un nepārbauda to, vai publiskā vai privātā sektora iestāde trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas procesā ir pieļāvusi personas datu aizsardzības pārkāpumus un citus no Trauksmes celšanas likuma izrietošus procesuālus pārkāpumus. Taču tiesībsargs izvērtē, vai tiesiskais mehānisms par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas un pārbaudes kārtību nodrošināja trauksmes cēlēja tiesības un no Latvijas Republikas Satversmes izrietošās cilvēka pamattiesības.

Būtiskākie secinājumi

1. Latvijā ir izveidots tiesiskais mehānisms, lai nodrošinātu to, ka trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanā nepiedalās valsts amatpersonas, kuras iespējams nonākušas interešu konflikta situācijā. Proti, institūcijas vadībai vai amatpersonai, kurai nodots izskatīt trauksmes cēlēja ziņojumu, visupirms ir iespēja novērst situāciju, ka ziņojumu izskata persona, kura nonākusi interešu konflikta situācijā. Gadījumā, ja šādas darbības netiek veiktas, tiesībsarga ieskatā, pastāv augsts risks, ka tiks apšaubīta valsts amatpersonas darbības objektivitāte un neitralitāte. Savukārt, ja personai ir pamatotas šaubas par to, vai institūcija un tās amatpersonas ir ievērojušas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktās prasības, viņa var vērsties ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tādējādi neatkarīga un kompetenta institūcija pārliecināsies par to, vai ir pieļauts likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpums.
2. Trauksmes celšanas institūta efektivitāte ir cieši saistīta ar trauksmes cēlēja aizsardzību, tostarp, viņa personas datu aizsardzību.
3. Tiesībsarga ieskatā, likumdevējs normatīvajā regulējumā ir nepārprotami noteicis, ka ierobežotas pieejamības statuss nosakāms ne tikai trauksmes cēlēja personas datiem, bet arī trauksmes cēlēja ziņojumam, tam pievienotajiem rakstveida vai lietiskajiem pierādījumiem, kā arī trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiāliem. Pēc būtības institūcijai jānodrošina, ka personām vai institūcijām nav brīvi pieejami visi trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiāli, jo tikai tādējādi var efektīvi nodrošināt trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību un sasniegt trauksmes celšanas mērķi.
4. Apsvērums, ka informācijas sistēmas vispārpieejamajai daļai var piekļūt noteiktas personas un sistēmas lietotāji atbild par darbībām informācijas sistēmā, nenodrošina pienācīgu trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību.
5. Par personas datu aizsardzību visupirms jārūpējas pašai personai, tomēr normatīvais regulējums trauksmes celšanas jomā ļauj trauksmes cēlējam ziņojumu iesniegt dažādos veidos. Neatkarīgi no tā, kādā veidā persona iesniedz trauksmes cēlēja ziņojumu, institūcijai jānodrošina šā ziņojuma un ar to saistīto materiālu aizsardzību, nosakot tiem ierobežotas pieejamības statusu.
6. Trauksmes cēlēja datu izpaušana vispārīgi var radīt būtisku personas tiesību aizskārumu, tādēļ tā ir vērtējama kā faktiskā rīcība, kura pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā, proti, trauksmes cēlējam ir tiesības vērsties ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Taču administratīvās tiesas nav tiesīgas piemērot sodu par trauksmes cēlēja personas datu nepamatotu izpaušanu.
7. Izvērtējot to, vai Latvijā nepieciešams ieviest jaunu administratīvās atbildības veidu par trauksmes cēlēja datu izpaušanu, nepieciešams identificēt, kāds ir paredzētās atbildības mērķis, kā tas nodrošinās aizskartās personas tiesību aizsardzību un vai tā novērsīs vai vismaz mazinās personai radītās negatīvās sekas.
8. Valsts nav izveidojusi skaidru trauksmes cēlēja tiesību aizsardzības mehānismu, kas ļautu pārliecināties par to, vai institūcija, kas izskatīja trauksmes cēlēja ziņojumu, ir nodrošinājusi personas tiesību ievērošanu, tostarp, trauksmes cēlēja identitātes aizsardzības nenodrošināšanas pārkāpumus. Trauksmes celšanas likumā nav noteikta kompetentā institūcija šo jautājumu izskatīšanai. Gadījumā, ja šāda uzraudzība netiek nodrošināta, var būtiski samazināties sabiedrības uzticība trauksmes celšanas mehānisma efektivitātei un trauksmes cēlēja aizsardzībai. Tā rezultātā personai var trūkt motivācijas ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem sabiedrības interesēs.
9. Ievērojot labas pārvaldības principu, būtiski ne tikai izveidot trauksmes celšanas sistēmu, bet arī nodrošināt tā efektīvu darbību praksē. Līdz ar to ir svarīgi, lai sabiedrība varētu skaidri noteikt kura ir kompetentā institūcija, kas veic pārbaudi par trauksmes celšanas procesa, tostarp, trauksmes cēlēja identitātes aizsardzības nenodrošināšanas pārkāpumiem un kura piemēro atbildību par šo pārkāpumu neievērošanu. Iespējams prokuratūra varētu būt kompetentā institūcija par minētajiem jautājumiem, jo tās rīcībā ir nepieciešamie tiesību instrumenti, lai nodrošinātu trauksmes celšanas jautājumu kontroli.

Tiesībsarga rekomendācijas

1. Tiesībsargs vērsās Valsts kancelejā ar lūgumu veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu šajā atzinumā konstatētos trauksmes celšanas sistēmas trūkumus.
2. Par minētā jautājuma risināšanas virzību tiesībsargs lūdza Valsts kanceleju informēt tiesībsargu.