Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2021-33-4C par personas tiesībām iegūt informāciju par citas personas transportlīdzekli

Tiesībsargs uz privātpersonas iesnieguma pamata ierosināja pārbaudes lietu Nr. 2021-33-4C par tiesību uz pieeju tiesai iespējamo pārkāpumu saistībā ar liegumu saņemt fiziskās personas datus no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra. Atbilstoši pārbaudes lietas faktiskajiem apstākļiem iesniedzējs vēlas celt tiesā prasību pret viņa transportlīdzeklim bojājumus nodarījušo personu, tomēr to nav iespējams izdarīt, nezinot vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu. Iesniedzēja rīcībā ir tikai konkrētā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs.

Ceļu satiksmes likuma 14.¹ panta pirmā daļa paredz, ka informācija par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli, identificējot personas datus un juridiskajai personai piederošu speciālo militāro transportlīdzekli un tā piekabi un speciālo militāro tehniku un tās piekabi, ir ierobežotas pieejamības informācija, un to var iegūt tiesībaizsardzības iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, citas likumā noteiktas personas, kā arī personas, kuras nosaka Ministru kabinets un kurām informācija nepieciešama darba vai dienesta funkciju veikšanai. Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 185 “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi” (Noteikumi Nr.185) 16. punkts nosaka, kādi subjekti ir tiesīgi saņemt informāciju par fiziskajai personai piederošu, turējumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli vai kuģošanas līdzekli. Minēto subjektu starpā nav fiziskā persona, kas informāciju vēlas iegūt, lai, piemēram, aizstāvētu savas tiesības un likumīgās intereses tiesā. Vienīgais izņēmums attiecībā uz šāda veida situācijām ir noteikts 16.3.punktā, kur šādu informāciju varētu iegūt zvērināti advokāti un to palīgi amata pienākumu izpildei. Taču kā vispārzināms, tad zvērināta advokāta esība nav obligāts priekšnosacījums, lai celtu prasību tiesā.

Vienlaikus fiziskai personai atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 20. pantam pastāv tiesības uz motivēta iesnieguma pamata saņemt reģistra informāciju par citu personu. Tomēr konkrētajā gadījumā Fizisko personu reģistra likuma regulējums attiecībā uz iesniedzēja gadījumu nebūtu piemērojams, jo personas identifikācija ir tiešā mērā saistīta ar iesniedzējam zināmo transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru. Tādējādi divu reģistru starpā, kurā tiek uzglabāta ierobežotas pieejamības informācija par fizisko personu, pastāv atšķirīga kārtība, kādā cita persona var iegūt sev interesējošu un vajadzīgu informāciju par citu fizisko personu.

Ievērojot minēto, tiesībsargs pārbaudes lietas ietvaros nonāca pie secinājuma, ka situācijas noregulējumam, visticamāk, ir nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā. Līdz ar to tiesībsargs 2021. gada 17. novembrī organizēja starpinstitūciju ekspertu tiešsaistes diskusiju, lai apspriestu pašreizējo tiesisko regulējumu un praksi minētajā jautājumā, kā arī citus saistītus jautājumus. Diskusijā bez tiesībsarga pārstāvjiem piedalījās arī Satiksmes ministrijas, CSDD, Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas pārstāvji.

CSDD informēja, ka informācijas pieprasījumi par citai fiziskajai personai piederošu, turējumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli visbiežāk tiek saņemti tieši no juridiskajām personām, piemēram, autostāvvietu apsaimniekotājiem, izmantojot zvērinātus advokātus kā starpniekus informācijas iegūšanā.

Diskusijas gaitā dalībnieki nonāca pie kopīga secinājuma, ka Noteikumi Nr. 185 būtu jāpapildina gan ar fizisko personu, gan ar juridisko personu tiesībām iegūt informāciju no Transportlīdzekļu reģistra.
Dalībnieki gan nebija vienisprātis, vai kārtība šādu informācijas pieprasījumu apstrādē būtu jānosaka atbilstoši Noteikumu Nr.185 20.punktam vai arī būtu jāparedz atsevišķa kārtība. Tāpat tika diskutēts, vai informācijas pieprasījums par citai fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli būtu attiecināms arī uz tiem gadījumiem, kad tā pamatā nav no transportlīdzekļa vai ceļu satiksmes izrietošs strīds, bet gan transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs tiek izmantots, lai persona aizsargātu kādas citas savas aizskartās civilās tiesības.

Datu valsts inspekcija norādīja, ka no fizisko personu datu aizsardzības aspekta problēmām šeit nevajadzētu būt, jo tiesībām uz taisnīgu tiesu šādos gadījumos vajadzētu prevalēt pār tiesībām uz privāto dzīvi, jo liedzot piekļuvi personas datiem, pēc būtības tiek liegtas tiesības uz pieeju tiesai. Tiesībsarga ieskatā šādai personas datu apstrādei pastāv leģitīms mērķis – citu cilvēku tiesību aizsardzība. Savukārt vērtējot ierobežojuma samērīgumu, tiesībsargs secināja, ka fizisko personu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojums, kāds rodas, citai personai iegūstot fiziskās personas datus no Transportlīdzekļa reģistra, ir samērīgs, lai šī cita persona varētu aizsargāt savas tiesības taisnīgā tiesā.
Visbeidzot Satiksmes ministrija un CSDD norādīja, ka par šādas informācijas saņemšanu no Transportlīdzekļu reģistra būtu jāveic samaksa atbilstoši CSDD publisko maksas pakalpojumu cenrādim.
Par šajā atzinumā konstatēto tiesībsargs ir vērsies pie Satiksmes ministrijas un CSDD ar lūgumu izstrādāt attiecīgus grozījumus Ceļu satiksmes likumā un Noteikumos Nr.185, nosakot personu tiesības iegūt informāciju no Transportlīdzekļu reģistra par citas fiziskas personas transportlīdzekli un datus par tā īpašnieku, valdītāju vai turētāju savu tiesību un likumīgo interešu aizstāvībai tiesā.