Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2023-16-5D par valsts amatpersonas deklarācijā publiskojamo informāciju par saņemtajiem uzturlīdzekļiem un to izmaksātāju.

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2023-16-5D par valsts amatpersonas deklarācijā publiskojamo informāciju par saņemtajiem uzturlīdzekļiem un uzturlīdzekļu izmaksātāju

Kurš pieteica un par ko?

Pamatojoties uz privātpersonas iesniegumu, tiesībsargs izskatīja pārbaudes lietu Nr. 2023-16-5D par valsts amatpersonas deklarācijā publiskojamo informāciju par saņemtajiem uzturlīdzekļiem un uzturlīdzekļu izmaksātāju.

 Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Tiesībsargs savā atzinumā sniedza vērtējumu par tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību iespējamo pārkāpumu.

 Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Pārbaudes lietas ietvaros tiesībsargs pārliecinājās, ka ievadot iesniedzējas vārdu un uzvārdu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, iesniedzējas kā valsts amatpersonas deklarācijas publiski pieejamā daļā par ienākumiem ir redzams arī saņemto uzturlīdzekļu apmērs par bērnu, kā arī personas vārds un uzvārds, no kuras uzturlīdzekļi tiek saņemti, t.i., bērna tēvs.

Attiecībā uz valsts amatpersonas un tās bērna privāto dzīvi atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam deklarācijas publiski pieejamā daļā ir redzama visa informācija, izņemot valsts amatpersonas personas kods un dzīvesvieta, kā arī informācija par nepilngadīgajiem radiniekiem (vārds, uzvārds u.tml.). Tomēr uzturlīdzekļu saņemšanas fakts, kā arī uzturlīdzekļu izmaksātājs ir brīva pieejama informācija visai sabiedrībai, ja vien ir zināms valsts amatpersonas vārds un uzvārds.

Valsts amatpersonas deklarācijā ir redzams amatpersonas vārds un uzvārds, kā arī virkne citi identificējoši faktori. Turklāt ietverot informāciju par saņemtajiem uzturlīdzekļiem, tiek atspoguļota informācija par amatpersonas privātajām attiecībām ar citu personu un par kopīgā bērna vecāku, kurš maksā uzturlīdzekļus. Šāda informācija ir uzskatāma par personas datiem, savukārt personas datu izpaušana (publicēšana internetā) ir personas datu apstrāde. Līdz ar to šādas informācijas publiskošana valsts amatpersonas deklarācijā ierobežo valsts amatpersonas Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Attiecībā uz valsts amatpersonas bērnu tika secināts, ka zinot valsts amatpersonas vārdu un uzvārdu, un redzot deklarācijā, ka amatpersona saņem uzturlīdzekļus, trešās personas var izdarīt secinājumu, ka valsts amatpersonai ir bērns, par kuru tiek maksāti uzturlīdzekļi. Tas ļauj citām personām iegūt noteiktas ticamības pakāpes informāciju par valsts amatpersonas bērniem, citstarp arī tos identificēt. Šīs citas personas var būt, piemēram, valsts amatpersonas bērna radinieki un valsts amatpersonas paziņas, kas zina valsts amatpersonas vārdu un uzvārdu. Turklāt, ja uzturlīdzekļu izmaksātājs ir valsts Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) personā, šāda informācija trešajām personām nepārprotami norāda uz to, ka bērna vecākiem ir bijis strīds par bērna uzturēšanu, viens no bērna vecākiem ir parādnieks, kuram ir noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērna uzturam un kura vietā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Tādējādi valsts amatpersonas bērna kā personas iespējamā identificēšana var novest pie tādu datu apstrādes, kuri ir saistīti ar amatpersonas bērna privāto dzīvi. Līdz ar to šādas informācijas publiskošana valsts amatpersonas deklarācijā ierobežo valsts amatpersonas bērnam Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Visbeidzot tika secināts, ka šādas informācijas publiskošanas rezultātā tiek skartas arī to trešo personu privātās dzīves neaizskaramības aspekts, kas ir konkrēto uzturlīdzekļu izmaksātāji. Proti, tiek izpausts viņu vārds un uzvārds, kas ir personas datu apstrāde.

 Būtiskākie secinājumi

1. Tiesībsargs neapšaubīja to, ka pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu, un secināja, ka pamattiesību ierobežojumam ir pienācīgs leģitīms mērķis – nodrošināt valsts amatpersonas darbību sabiedrības interesēs un atklātību, kā arī iesaistīt sabiedrību valsts amatpersonu kontroles uzraudzībā, kas atbilst Satversmes 116. pantā norādītajiem leģitīmajiem mērķiem – sabiedrības drošības un sabiedrības labklājības aizsardzība.
2. Pārbaudes lietas ietvaros, izvērtējot iestāžu sniegtās atbildes, tika secināts, ka pastāv vairāki diskutabli jautājumi, kurus būtu nepieciešams apspriest plašākā ekspertu lokā. Līdz ar to tiesībsargs 2023. gada 20. septembrī organizēja starpinstitūciju ekspertu diskusiju, lai apspriestu pašreizējo tiesisko regulējumu un praksi pārbaudes lietas izskatāmā jautājuma kontekstā, kā arī citus saistītus jautājumus. Diskusijā bez tiesībsarga pārstāvjiem piedalījās arī Finanšu ministrijas, VID, KNAB, Tieslietu ministrijas un DVI pārstāvji.
3. Diskusijas gaitā dalībnieki nonāca pie kopīga secinājuma, ka ar terminu “uzturlīdzekļi” valsts amatpersonas mantiskā stāvokļa deklarēšanas kontekstā ir saprotami bērna ikmēneša uzturēšanas izdevumi.
4. Ievērojot Satversmes tiesas 2016. gada 16. jūnija spriedumā lietā Nr. 2015-18-01 paustā atziņas, tiesībsargs secināja, ka nav pieļaujams tas, ka valsts amatpersonas deklarācijā kā uzturlīdzekļu izmaksātājs tiek norādīta UGFA. Diskusijas gaitā šim vērtējumam piekrita arī pārējie institūciju pārstāvji.
5. Minētais secinājums tika vienlīdz kā attiecināts arī uz situācijām, kad valsts amatpersonas deklarācijā kā uzturlīdzekļu izmaksātājs tiek norādīts zvērināts tiesu izpildītājs, jo arī šajā situācijā trešajām personām ir skaidrs, ka bērna vecākiem bijis strīds par bērna uzturēšanu, un viens no vecākiem nav labprātīgi pildījis tiesas nolēmumu vai notariālo aktu.
6. Pārbaudot, vai pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, tiesībsargs secināja, ka tajos gadījumos, kad uzturlīdzekļu izmaksātājs ir valsts, ir jānodrošina, lai valsts amatpersonas publiski pieejamā deklarācijas daļā pie ienākumu veida netiktu norādīti “Uzturlīdzekļi” un pie ienākumu avota netiktu norādīta UGFA vai zvērināts tiesu izpildītājs.
7. Vienlaikus diskusijas gaitā tika panākta konceptuāla vienošanās, ka valsts amatpersonas publiski pieejamā deklarācijas daļā vispār netiks atsevišķi izdalīts ienākumu veids “Uzturlīdzekļi”, tā vietā lietojot apzīmējumu “citi ienākumi”.
8. Savukārt attiecībā uz iespējamo tiesisko noregulējumu tajos gadījumos, kad uzturlīdzekļus izmaksā fiziskā persona, diskusijas dalībniekiem bija atšķirīgi viedokļi. KNAB ieskatā ir nepieciešams atklāt fiziskās personas datus (vārdu un uzvārdu), kas izmaksā uzturlīdzekļus, tādējādi nodrošinot sabiedrības tiesības iesaistīties valsts amatpersonu kontroles uzraudzībā, kā arī tas ir nepieciešams iestādes vadītājam savu pienākumu pildīšanai. Turpretim DVI vērsa uzmanību, ka šāda prasība no fizisko personu datu aizsardzības principiem nav samērīga, un šāda informācija, galvenokārt, ir nepieciešama  tieši uzraugošajām institūcijām.
9. Ievērojot dalībnieku paustos argumentus un EST 2022. gada 1. augusta spriedumā lietā Nr. C‑184/20 paustās atziņas, tiesībsargs secināja, ka ir nepieciešama starpinstitūciju ekspertu diskusija, lai izvērtētu spēkā esošo IKNL un Noteikumus Nr. 478 attiecībā uz visiem tiem gadījumiem, kad valsts amatpersonas deklarācijas publiskošanas rezultātā tiek atklāti dati par ar amatpersonu saistītajām fiziskajām personām.
10. Līdz ar to arī konkrētās pārbaudes lietas vērtējamā jautājuma kontekstā tika izdarīts secinājums, ka tas, vai prasība norādīt publiski pieejamā deklarācijas daļā fiziskās personas vārdu un uzvārdu, kura valsts amatpersonai ir izmaksājusi uzturlīdzekļus, ir samērīga, ir atkarīgs no iepriekšminētā izvērtējuma veikšanas un tā rezultātā izdarītiem secinājumiem.
11. Vienlaikus tiesībsargs, paplašinot pārbaudes lietas izskatīšanas robežas, secināja, ka būtu nepieciešams pārskatīt, cik samērīgi prasību norādīt deklarācijas publicējamā daļā informāciju par amatpersonas amatiem politiskajās un reliģiskajās organizācijās, kā arī arodbiedrībās, kas ir uzskatāma par īpašu kategoriju personas datu apstrādi, ir attiecināt pilnībā uz visām valsts amatpersonām.
12. Tāpat tiesībsargs secināja, ka ir vēl citi ienākumu veidi, kurus var atzīt par sensitīviem, bet kuri atbilstoši spēkā esošajam regulējumam amatpersonai ir jānorāda publiski pieejamā deklarācijas daļā sadaļā “Ienākumi” (piemēram, kaitējuma kompensācijas kriminālprocesā). Tiesībsarga ieskatā šādu un citu līdzīga ienākumu veida publicēšana visai sabiedrībai pieejamā veidā var būtiski aizskart valsts amatpersonu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un savu personas datu aizsardzību. Tādējādi arī šajā aspektā būtu pārskatāms IKNL un Noteikumi Nr. 478.
13. Par šajā atzinumā konstatēto tiesībsargs vērsīsies pie VID ar lūgumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai jau šobrīd nodrošinātu, ka valsts amatpersonas publiski pieejamā deklarācijas daļā pie ienākumu veida netiktu norādīti “uzturlīdzekļi” un pie ienākumu avota netiktu norādīta UGFA un zvērināts tiesu izpildītājs.
14. Tāpat tiesībsargs vērsīsies pie Finanšu ministrijas, KNAB, Tieslietu ministrijas un DVI ar lūgumu izvērtēt grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos, lai informācija par ienākumu veidu “uzturlīdzekļi” tiktu pārcelta uz publiski nepieejamo deklarācijas daļu, un pie ienākumu avota netiktu norādīta UGFA un zvērināts tiesu izpildītājs.
15. Visbeidzot tiesībsargs lūgs minētajām iestādēm pārskatīt spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas attiecas uz visiem tiem gadījumiem, kad valsts amatpersonas deklarācijas publiskošanas rezultātā tiek atklāti dati par ar amatpersonu saistītajām fiziskajām personām, īpašas kategorijas personas datiem un ienākumu veidiem.