Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2023-28-4C par apelācijas sūdzības pārsūdzības termiņu

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2023-28-4C par apelācijas sūdzības pārsūdzības termiņa aprēķināšanu Administratīvās atbildības likumā

Iesniedzēja ieskatā, tiesa administratīvā pārkāpuma procesa lietā nebija pareizi, atbilstoši Paziņošanas likumā noteiktajai kārtībai, aprēķinājusi apelācijas iesniegšanas termiņu, kā rezultātā lēma uzskatīt apelācijas sūdzību par neiesniegtu. Iesniedzēja ieskatā viņš termiņu nebija nokavējis. Termiņš, viņaprāt, bija jāskaita no dienas, kad saņēma spriedumu, nevis no dienas, kad tas bija sastādīts.

Pārbaudes lietas būtība

Pārbaudes lieta ierosināta, lai noskaidrotu Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes likuma izstrādēs procesā viedokli par AAL 228.panta formulējumu un pārbaudītu, vai minētā tiesību norma atbilst Satversmes 90.pantā garantētajām tiesībām zināt savas tiesības un 92.panta pirmajā teikumā garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Tiesībsarga atzinuma būtiskākie secinājumi

No Tieslietu ministrijas atbildē norādītās informācijas var secināt, ka tā ir identificējusi problemātiku, kura saistīta ar AAL 228.panta piemērošanu attiecībā uz pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzēšanas termiņa pareizu aprēķināšanu. Proti, Tieslietu ministrija ir faktiski atzinusi, ka jautājums par to, no kura brīža būtu aprēķināms pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzības termiņš, ja iesniegts lūgums nosūtīt to pa pastu vai uz e-pasta adresi, varētu nebūt pietiekami skaidrs, un šāda skaidrība būtu ieviešama, precizējot tiesību normas. Ir arī redzams, ka Tieslietu ministrija ir aktīvi rīkojusies, lai novērstu un nākotnē mazinātu riskus iespējamai kļūdainai normas interpretācijai, iesniedzot priekšlikumus šā panta grozījumiem apspriešanai valdībā[1]. Līdz ar to tiesībsargam nav nepieciešams konstatēt, ka AAL 228.pants varētu būt formulēts skaidrāk, jo valsts pārvaldes iestāde Tieslietu ministrijas personā to ir izdarījusi.

Vienlaikus atzīmējams, ka Tieslietu ministrijas secinājums nenozīmē to, ka AAL 228.pants būtu tik neskaidrs, lai nebūtu iespējams noskaidrot tā patieso jēgu un likumdevēja iecerēto patieso AAL 228.panta piemērošanas gribu. Tiesībsarga ieskatā, personai to būtu bijis iespējams noskaidrot, atbilstoši konsultējoties vai iepazīstoties ar publiski pieejamajiem attiecīgo tiesību normu skaidrojošajiem avotiem un līdzšinējo tiesu praksi (piemēram, sazinoties ar tiesu).

Tādējādi arī tas vien, ka Tieslietu ministrija ir sagatavojusi precizējošus grozījumus AAL 228. pantā, iekļaujot tos likumprojektā “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” (tiesību akta lietas Nr. 21-TA-183), lai palielinātu normas skaidrību, pats par sevi vēl nenozīmē, ka AAL 228.pants būtu automātiski atzīstams par tādu, kas nesamērīgi ierobežotu tiesības zināt savas tiesības vai tiesības uz taisnīgu tiesu. Turklāt šāds fakts pats par sevi nedod arī pamatu uzskatīt, ka likumdevējs nākotnē veiks grozījumus AAL 228.pantā, turklāt pat šādu grozījumu veikšana pati par sevi neliecinātu par to, ka iepriekšējā normas redakcija neatbilda Satversmes 90. vai 92.pantam, ja vien likumdevējs šādu apstākli pats neatzīs.

Tiesībsarga ieskatā, konkrēti iesniedzēja gadījumā, atbilstoši konsultējoties ar tiesu vai juridiskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju, bija iespējams noskaidrot AAL 228.panta patieso jēgu un saturu, un secīgi pieskaņot savu rīcību tā, lai nenokavētu sprieduma pārsūdzēšanas termiņu. Nav noliedzams, ka konkrētā tiesību norma varēja radīt zināmas neskaidrības par tās interpretāciju. Tomēr konkrētajā situācijā secināms, ka Kurzemes rajona tiesa, uzskatot par neiesniegtu iesniedzēja apelācijas sūdzību, bija rīkojusies atbilstoši spēkā esošajai likumā noteiktajai kārtībai, interpretējot AAL 228.pantu tā, kā to bija paredzējis likumdevējs. Tas arī atbilst tai tiesu praksei, kas tiesās pašlaik ir nostiprinājusies attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa aprēķināšanu. Tāpēc nav pamata konstatēt iespējamus iesniedzēja tiesību pārkāpumus. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesībsargam pašlaik nav pamata konstatēt, AAL 228. panta neatbilstību tiesībām zināt savas tiesības un tiesībām uz taisnīgu tiesu.

[1] Likumprojekts “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” Nr. 21-TA-183. https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/aef71651-3137-4652-8114-ded56e8abcdb/preview