Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-20-17B par aizsargāto elektroenerģijas lietotāju tiesībām

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-20-17B par aizsargātā lietotāja tiesībām saņemt valsts atbalstu elektroenerģijas rēķinu maksas samazinājumam

Kurš pieteica un par ko?

Pārbaudes lieta ierosināta, pamatojoties uz personas ar 1.grupas invaliditāti iesniegumu, kurā norādīts, ka tai ir piešķirts aizsargātā lietotāja atbalsts, taču atbalsts faktiski tika pārtraukts kopš brīža, kad dzīvojamās mājas pārvaldnieks noslēdza elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ar tādu elektroenerģijas tirgotāju, kas nesniedz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu (turpmāk – Pakalpojums).

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Satversmes 91. pants (tiesiskās vienlīdzības princips), 109. pants (tiesības uz sociālo nodrošinājumu).

Problēmas īss raksturojums

Saskaņā ar 2021.gada 1. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 2.punktu “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu ir pienākums sniegt elektroenerģijas tirgotājam, kurš sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu vairāk nekā desmit tūkstošiem mājsaimniecības lietotāju. Elektroenerģijas tirgotājs, kura mājsaimniecības lietotāju skaits ir mazāks nekā desmit tūkstoši, pakalpojumu sniedz brīvprātīgi.”

Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka aizsargātais lietotājs, kura elektroenerģijas tirgotājs nenodrošina Pakalpojumu, drīkst vienpusēji izbeigt līgumu bez līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas. Vienlaikus, tiesībsargs secinājis, ka šis noteikums neattiecas uz tiem aizsargātajiem lietotājiem, kas nav tiešie līgumslēdzēji un saņem Pakalpojumu kā apakšlietotāji, tādējādi izveidojoties situācijai, kurā apakšlietotāji, pie kā pieskaitāmi daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, pašvaldību sociālo dzīvokļu īrnieki, u.c., nav apveltīti ar tiesībām vienpusēji izbeigt līgumu, gadījumā, ja elektroenerģijas tirgotājs nekvalificējās obligātai Pakalpojuma sniegšanai vai to nenodrošina brīvprātīgi, jo tieši elektroenerģijas galalietotājs (nevis aizsargātais lietotājs) ir tā persona, kura pēc saviem ieskatiem nosaka, ar kuru elektroenerģijas tirgotāju tiks noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums.

Ņemot vērā minēto, faktiski dzīvē ne visi aizsargātie lietotāji var saņemt maksas samazinājumu – tie aizsargātie lietotāji, kuriem pēc būtības no likuma izriet tiesības saņemt maksas samazinājumu, bet nav tiešie elektroenerģijas tirdzniecības līguma slēdzēji, kā apakšlietotāji, nevar saņemt atbalstu, ja galalietotājs (mājas īpašnieks, pārvaldnieks, u.c.) brīvā elektroenerģijas tirgus ietvaros ir izvēlējies tādu elektroenerģijas tirgotāju, kas Pakalpojumu nesniedz.

Latvijā šobrīd ir reģistrēti vairāk kā 160 tūkstoši aizsargāto lietotāju, bet ievērojama daļa, proti, vairāk kā 50 tūkstoši aizsargāto lietotāju, Pakalpojumu faktiski nesaņem.

Būtiskākie secinājumi

Mērķis likumdevēja pieļautajai atšķirīgajai attieksmei starp aizsargātajiem lietotājiem ir elektroenerģijas tirgus attīstība un brīva konkurence starp visiem elektroenerģijas tirgotājiem, kas ietekmē sabiedrības intereses brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, kas konkrētajā gadījumā atzīstams kā leģitīms mērķis atšķirīgās attieksmes pastāvēšanā starp aizsargātajiem lietotājiem.

Ieviešot aizsargātā lietotāja atbalsta mehānismu, likumdevējs izveidoja pastāvīgu, no valsts budžeta finansētu instrumentu, kas nodrošina sociāli neaizsargātajām personām atbalstu elektroenerģijas rēķinu apmaksai. Nodrošinot brīvā elektroenerģijas tirgus darbību, likumdevējam bija jāparedz alternatīvs veids, kā aizsargātajiem lietotājiem, kas faktiski nesaņem elektroenerģijas rēķinu maksas samazinājumu, saņemt sociālo atbalstu, piemēram, izmaksājamu kompensāciju veidā, kas neietekmētu elektroenerģijas brīvā tirgus darbību, konkurenci un mazo elektroenerģijas tirgotāju piedalīšanos tajā. Pie tam šaubu par šādu alternatīvu veidu pastāvēšanu nevar būt, jo valsts ir atzinusi, ka aizsargātie lietotāji ir jāatbalsta. Tātad leģitīmo mērķi ir iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē ar citu alternatīvu sociālā atbalsta instrumentu. Vienlaikus alternatīvu līdzekļu izraudzīšanās leģitīmā mērķa sasniegšanai ir likumdevēja kompetencē.

Tā kā Latvijā darbojas arī tādi elektroenerģijas tirgotāji, kuri elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu sniedz tikai juridiskām personām vai pat specifiskam juridisko personu lokam, šajā sakarā tiesībsargs secinājis, ka elektroenerģijas tirgotāji, kas apkalpo tikai juridiskas personas, vērtējami kā atsevišķa elektroenerģijas tirgotāju kategorija, uz kuriem pilnībā varētu pieļaut atkāpi no pienākuma sniegt Pakalpojumu.

Ņemot vērā augstāk minēto, tiesībsargs atzinis, ka atšķirīgā attieksme starp aizsargātajiem lietotājiem, lai arī noteikta ar leģitīmu mērķi, nav pamatota un samērīga ar to, līdz ar to apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.un 109.pantam.

Tiesībsarga rekomendācijas

Ministru kabinetam līdz 2025.gada 1.martam nodrošināt tiesības visiem aizsargātajiem lietotājiem faktiski saņemt aizsargātā lietotāja atbalstu, ja tie nav tiešie elektroenerģijas tirdzniecības līguma slēdzēji, bet apakšlietotāji un galalietotājs (dzīvojamās mājas īpašnieks, pārvaldnieks, u.c.) nav izdarījis sociāli atbildīgu lēmumu, noslēdzot līgumu ar tādu elektroenerģijas tirgotāju, kam Pakalpojums jāsniedz obligāti vai to nodrošina brīvprātīgi.