Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2018-5-16D par īpašuma tiesību apgrūtinājumu

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2018-5-16D par īpašuma tiesību apgrūtinājumu

Pārbaudes lieta tika ierosināta pamatojoties uz personas iesniegumu par iespējamu īpašumtiesību aizskārumu un valsts iestāžu rīcības neatbilstību labai pārvaldībai.

Tiesībsarga secinātais

Izskatījis pārbaudes lietu, tiesībsargs secina, ka Iesniedzējas īpašumtiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu leģitīma mērķa labad, taču tiesībsargs nevar to atzīt par samērīgu, kompensācijas par īpašumtiesību ierobežojumu neesamības dēļ, proti,

• pirmkārt, jo valstī nepastāv mehānisms, kas kompensētu īpašumtiesību aprobežojumus gadījumos, kad nekustamais īpašums atrodas Natura 2000 teritorijā, ir mazāks par 1 hektāru, tas nav ne mežs, ne lauksaimniecības zeme un tajā ir ievērojamas stingras dabas aizsardzības prasības, un
• otrkārt, jo Īpašuma kadastrālās vērtības aprēķinā, neparedzot ņemt vērā apgrūtinājumu – dabas lieguma “[..]” teritoriju visā platībā, valsts nav rīkojusies atbilstoši labai pārvaldībai.

“Valsts varas pienākums ir savā darbībā ievērot tiesiskas valsts principus. Visupirms tas nozīmē, ka likumdevējam ir pienākums periodiski apsvērt, vai tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs, piemērots un nepieciešams un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams”.[1]

Kā ir norādīts iepriekš, īpašuma tiesību ierobežojumam, kas saistīts ar valsts tiesībām kontrolēt īpašuma izmantošanu, ir jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības vispārējām interesēm un indivīda pamattiesību aizsardzību.

Šajā gadījumā līdzsvars ir izjaukts.

Tiesībsraga rekomendācijas

Apzinoties rekomendāciju ieviešanas iespējamo ietekmi uz valsts budžetu, tiesībsargs tomēr aicina rast risinājumu taisnīgam situācijas noregulējumam:

1. paredzot kompensācijas par īpašumtiesību aprobežojumiem nekustamajos īpašumos, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un to platība ir mazāka par vienu hektāru;
2. izdarot grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumu “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” Nr.305 4.pielikumā “Apbūves zemes un lauku zemes kadastrālo vērtību ietekmējošie zemes izmantošanas apgrūtinājumi”, lai noteiktu, ka īpašuma atrašanās īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – dabas liegumā dabas lieguma zonā, tiktu ņemts vērā kā apgrūtinājums neapbūvētai apbūves zemei.

[1] Sk. Satversmes tiesas 2014. gada 9. janvāra sprieduma lietā Nr. 2013-08-01 18.2. punktu.