Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2022-32-15A,17AB par ilgstoši atstādinātas valsts amatpersonas tiesībām uz iztiku

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2022-32-15A,17AB par ilgstoši atstādinātas valsts amatpersonas tiesībām uz iztiku.

Tiesībsargs pēc savas iniciatīvas ierosināja pārbaudes lietu par tiesībām uz iztiku uz darba līguma pamata nodarbinātai valsts amatpersonai laikā, kad tā ilgstoši atstādināta no darba.

Pārbaudes lietā secinātais:

Atstādināšana, kā darba tiesību institūts, kas regulēts Darba likuma 58.pantā, per se neietekmē Satversmes 106. pantā paredzētās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. Atstādināšana ir preventīvs instruments darba devējam iespējama interešu apdraudējuma novēršanai, nepieļaujot darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darba pienākumus. Atstādināšana neizbeidz darba tiesiskās attiecības, proti, darba tiesiskās attiecības turpinās visu atstādināšanas laiku līdz brīdim, kad tiek izbeigta atstādināšana, vai arī tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības.

Personai, kas nodarbināta darba tiesisko attiecību ietvaros un atstādināta no darba saskaņā ar Darba likuma 58.panta trešo daļu, atstādināšanas laikā nav tiesību iegūt bezdarbnieka statusu un tā rezultātā nav arī tiesību saņemt sociālo nodrošinājumu bezdarba gadījumam, tostarp likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” noteikto bezdarbnieka pabalstu.

Amatpersonas, kurām nav noteikti speciālie amata savienošanas ierobežojumi, valsts amatpersonas amatu var savienot ar citu amatu, tai skaitā, privātajā sektorā, ja tām Interešu konflikta novēršanas likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

Vienlaikus Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta ceturtajā daļā norādītās amatpersonas nevar savienot amatpersonas amatu ar amatu privātajā sektorā, izņemot 6. panta ceturtajā daļā norādītos amatus.

Šeit būtiski atzīmēt, ka Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta ceturtā daļā minētās amatpersonas var savienot savu amatu ar citu amatu publiskas personas institūcijā, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās publiskās personas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja. Tādējādi pēc būtības atstādināšanas gadījumā augstākām amatpersonām, ja tām savu zināšanu un kvalifikācijas dēļ nav iespējams savienot amatu ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, arī veicot šo darbu kā saimnieciskās darbības veicējam, ir iespējams ieņemt citu amatu publiskas personas institūcijā, saņemot rakstveida atļauju, tādā veidā ilgstošas atstādināšanas gadījumā neierobežojot sev tiesības uz iztiku.

Savukārt Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta sestās daļas 2.punkts pieļauj valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu, tai skaitā privātajā sektorā, ja ir saņemta publiskās personas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja. Tātad, lai gan arī uz šīm amatpersonām attiecas speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, šīm amatpersonām amatu savienošanas ierobežojumi ir vērtējami kā  mazāk ierobežojoši nekā 7.panta ceturtā daļā minētajām amatpersonām, kurām apvienot amatus privātā jomā ir liegts. Vienlaikus tas ir pamatojams ar to, ka ierobežojumi ir diferencēti pa valsts amatpersonu grupām, paredzot katrai grupai atbilstošus ierobežojumus, proti, jo augstāks un atbildīgāks amats, jo stingrāki ierobežojumi.

Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktais amatu savienošanas ierobežojumu tiesiskais regulējums, ciktāl tas attiecas uz valsts amatpersonu, kas nodarbināta uz darba līguma pamata un ir ilgstoši atstādināta no darba, ir samērīgs un neierobežo personas tiesības uz iztiku. Tādējādi atzīstams, ka šādā gadījumā Satversmes 106.pantā ietverto personas pamattiesību ierobežojums ir leģitīms un samērīgs.