Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2023-07-32 par pacienta tiesībām gūt atbilstīgu atlīdzinājumu

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2023-07-32 par pacienta tiesību, gūt atbilstīgu atlīdzinājumu,
īstenošanas termiņa ierobežojuma samērīgumu

Kurš pieteica un par ko?

2012. gadā ārstniecības iestādē veiktā izmeklēšanas rezultātā personai tika uzstādīta diagnoze un noteikts medikamentozās ārstēšanas kurss. Pasliktinoties veselības stāvoklim, 2017. gadā cits ārsts konstatēja, ka 2012. gada izmeklējumos jau bija redzams audzējs.

Uzskatot, ka 2012. gadā, ārsta rīcības rezultātā, tika liegta savlaicīga ārstēšana, kas attiecīgi novērstu kaitējuma veselībai rašanos, 2017. gadā ar prasību par atlīdzinājumu iesniedzējs vērsās Ārstniecības riska fondā (ĀRF). Tomēr prasība par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu esot noraidīta, atsaucoties uz Pacientu tiesību likuma (PTL) 16. panta piektās daļas nosacījumiem, kuri paredz, ka prasību iesniedzama ne vēlāk kā trīs gadu laikā no kaitējuma nodarīšanas dienas.

2019.gadā vērsāties vispārējās jurisdikcijas tiesā pret ārstniecības iestādi Civilprocesa likumā (CPL) paredzētajā kārtībā. Kasācijas instance, secinot, ka atlīdzības noteikšanā, piemērojot Civillikuma 1635.pantu, nevar tikt izmantoti PTL 16.pantā noteiktie kaitējuma atlīdzināšanas principi, apgabaltiesas lēmumu atcēla. Tāpat tiesa norādīja, ka atlīdzinājuma apmērs šāda veida situācijās nosakāms, ievērojot Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (ZAL) 14.pantā noteiktās vadlīnijas.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Iesniedzēja ieskatā, ka PTL 16.panta piektajā daļā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš ir nesamērīgs Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) 92.pantā noteikto tiesību uz atbilstīgu atlīdzinājumu ierobežojums pacientam. Ārsta nodarītā kaitējuma atklāšana nav atkarīga no pacienta gribas, bet PTL noteiktais termiņš var liegt iespēju gūt atlīdzinājumu. Tāpat atšķiras maksimālās atlīdzības apmērs PTL 16.pantā un ZAL 14.pantā.

Tiesībsarga būtiskākie secinājumi:

Tiesībsargs secināja, ka:

1. Valsts nodarītā kaitējuma gadījumā ir ierobežots personas tiesību uz atbilstīgu atlīdzinājumu procesuālais un materiālais aspekts, t.i., normatīvo aktu līmenī noteiktas atbildības apmēra robežas un prasības iesniegšanas termiņš.
2. PTL 16. panta piektajā daļā noteiktais termiņa ierobežojums uzskatāms par samērīgu, jo tas neliedz personai īstenot Satversmes 92. panta trešajā teikumā garantētās tiesības pēc būtības.
3. PTL un ZAL kārtībā atlīdzināmā kaitējuma apmēri nav salīdzināmi.
4. ZAL un PTL noteiktais mantiskā un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma robežas neliedz iespēju personai piešķirt atbilstīgu atlīdzinājumu par nemantisku kaitējumu Satversmes 92.panta trešā teikuma un ECK 41. panta izpratnē.