Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2023-14-26C par sociālās stipendijas “Studētgods” atbilstību vienlīdzības principam

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2023-14-26C par sociālās stipendijas “Studētgods” atbilstību vienlīdzības principam”

Kurš pieteica un par ko?

Privātpersonas vērsās pie tiesībsarga, lūdzot vērtēt, vai ugstskolu likumā nostiprinātais nosacījums ka sociālo stipendiju “Studētgods” ir tiesības saņemt tikai stdējošaniem no daudzbērnu ģimenēm, kas studē Latvijas augstskolā, atbilst vienlīdzības principam.

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Vai likumdevējs ir izpildījis Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 109.pantā nostiprināto valsts pozitīvo pienākumu ievērot vienlīdzības principu (Satversmes 91.pants), ieviešot sociālo stipendiju “Studētgods”.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Tiesībsargs konstatēja, ka Augstskolu likuma 52.panta 3.¹daļa paredz tiesības uz sociālo stipendiju “Studētgods” studējošajiem, kas studē Latvijas augstskolās, bet šādas tiesības nenoteic studējošajiem, kas studē augstskolās ārpus Latvijas. Tātad likumdevējs ir noteicis atšķirīgu attieksmi pret studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, kas studē ārvalstīs.

Satversmes 109. pants paredz, ka, ieviešot jaunu sociālo atbalstu, valstij cita starpā ir pienākums nodrošināt vienlīdzības principa ievērošanu. Atšķirīgai attieksmei ir jābūt pamatotai ar leģitīmu mērķi un tai jābūt samērīgai.

Būtiskākie secinājumi

Tiesībsargs, pārbaudot formālo likumdošanas procesu un tā materiālus, konstatēja likumdevējs nav pienācīgi pamatojis sociālās stipendijas “Studētgods” piešķiršanas nosacījumu atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi, līdz ar to arī nav ievērojis Satversmes 91. pantā nostiprināto vienlīdzības principu. Attiecīgi likumdevējs nav arī izpildījis no Satversmes 109. panta izrietošo pozitīvo pienākumu, proti, izveidot tādu sociālo stipendiju “Studētgods“, kas atbilst vienlīdzības principam.

Neatkāpjoties no izdarītajiem secinājumiem, tiesībsargs vērtēja arī pārbaudes lietas ietvaros saņemto Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IzM) pamatojumu atšķirīgās attieksmes noteikšanai.

No IzM skaidrojuma secināms, ka viens no atšķirīgās attieksmes mērķiem ir citu nodokļu maksātāju interešu aizsardzība, taisnīgi izlietojot budžeta līdzekļus sociālā atbalsta sniegšanā studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Otrs – veicināt, ka studējošie no daudzbērnu ģimenēm izvēlās studijas Latvijas augstskolā, jo ar lielu ticamību vēlāk tas dos pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai.

Tiesībsargs apšaubīja, vai sociālās stipendijas “Studētgods” tiesiskā regulējuma mērķus, t.i.:

1. finansiāli atbalstīt spējīgākos un sekmīgākos studējošos no sociāli aizsargājamām personu grupām, lai viņiem būtu iespēja iegūt augstāko izglītību un attiecīgi lai viņi veiksmīgāk varētu iekļauties darba tirgū un patstāvīgi varētu nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni;
2. demogrāfiskās situācijas veicināšana, var sasniegt ar atšķirīgas attieksmes noteikšanu.

Tiesīsbags pauda pārliecību, ka no sociālā viedokļa ārvalstīs studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm un viņu ģimenēm ir tāda pati vajadzība pēc finansiāla atbalsta kā Latvijā studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Nepieciešamība pēc valsts atbalsta no sociālo vajadzību viedokļa abām šīm studējošo grupām ir vienāda. Tiesībsargs nekonstatē nevienu apstākli, kas liecinātu, ka sociālā dimensija tām daudzbērnu ģimenēm, kurās ir studējošie ārvalstu augstskolās, ir atšķirīga no tām ģimenēm, kurās ir studējošie Latvijas augstskolās. Un ja šādu atšķirību nav, tad nav tiesiska pamata pret šīm divām grupām noteikt atšķirīgu attieksmi.

Tiesībsargs pauda vairākus argumentus par IzM apsvērumiem par atšķirīgas attieksmes mērķiem. Piemēram, tiesībsargs uzsvēra:

1.  ka IzM nesniedz atbildi uz būtiskāko vienlīdzīgas attieksmes jautājumu, ar ko attiecīgās grupas atšķiras no sociālo vajadzību viedokļa, ievērojot, ka sociālā stipendija “Studētgods” ir izveidota kā sociālā atbalsta sistēmas elements studējošajam un daudzbērnu ģimenei kopumā. Sociālā stipendija “Studētgods” netika veidota kā augstākās izglītības finansēšanas līdzeklis, bet kā sociālā atbalsta līdzeklis;
2. lai arī valsts vēlme piesaistīt studējošos studijām Latvijā, tos iespējami veidojot kā Latvijas nodokļu maksātājus, ir racionāla, tomēr tā nesaskan ar sociālās stipendijās “Studētgods” mērķiem.;
3. sociālā stipendija “Studētgods” pēc būtības ir atbalsts ne tikai studējošajiem kā potenciālajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, bet arī viņu ģimenēm kā valsts “pateicības žests” par uzdrīkstēšanos veidot šādu lielu ģimeni.
4. saikni ar valsti neveido tikai būšana par Latvijas nodokļu maksātāju. Saikni ar Latviju veido arī valsts attieksme, t.sk. tad, kad attiecīgajam studējošajam ārvalstīs ir tāda pati nepieciešamība pēc atbalsta, kā Latvijā studējošajam no daudzbērnu ģimenes. Ar nepamatoti atšķirīgu attieksmi un nonivelēšanu – valsts ne vien veicina saiknes zaudēšanu ar valsti, bet arī mazina sociālās stipendijās “Studētgods” izvirzīto mērķu sasniegšanu u.c.

Ar IzM izvirzīto atšķirīgas attieksmes pamatojumu nav iespējams pilnvērtīgi un taisnīgi sasniegt sociālās stipendijas “Studētgods” regulējuma mērķus. Labums, ko sabiedrība iegūst ar atšķirīgo attieksmi pret studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, kas studē ārvalstu augstskolās, nav ilgtspējīgs un taisnīgs, līdz ar to šo labumu nevar atzīt par lielāku iepretim zaudējumam, ko cieš studējošie no daudzbērnu ģimenēm, kas studē ārvalstu augstskolās, un viņu ģimenes. Īstermiņā un ilgtermiņā šāda valsts pieeja šīm ģimenēm rada netaisnības izjūtu, kas mazina ticību valstij, līdz ar to tas negatīvi ietekmē sociālās stipendijas “Studētgods” regulējuma mērķus.

Tā kā likumdevēja noteiktā atšķirīgā attieksme, paredzot Augstskolu likuma 52. panta 3.¹ daļā nosacījumu, ka tiesības saņemt stipendiju sociālajam atbalstam ir tikai studējošajam, kas studē Latvijā, neatbilst samērīguma principam, līdz ar to nav ievērots Satversmes 91.pantā nostiprinātais vienlīdzības principu. Attiecīgi nav izpildīts no Satversmes 109.panta izrietošais pozitīvais pienākums valstij izveidot tādu sociālo stipendiju “Studētgods“, kas atbilst vienlīdzības principam.

Tiesībsarga rekomendācija

Tiesībsargs rekomendē Saeimai līdz 2024. gada 1. jūnijam veikt grozījumus Augstskolu likuma 52. panta 3.¹ daļā, paredzot, ka tiesības saņemt sociālo stipendiju “Studētgods” ir arī studējošajam no daudzbērnu ģimenes, kurš studē augstskolā ārpus Latvijas.