Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-10-10B,27L par pašvaldības informatīvā izdevuma saturu

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-10-10B,27L par pašvaldības informatīvā izdevuma saturu

Tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu par labu pārvaldību un Pašvaldības likuma 52.pantā noteikto kompetenču pārsniegšanu, izlietojot publiskos līdzekļus par Ogres novada pašvaldības informatīvajos kanālos ietverto viena politiskā spēka viedokli un dezinformāciju. Tika analizēti vairāki piemēri:

1. piemērs: “Laikā, kad būtu jācīnās par vīrišķības un kareivīguma noskaņojumu tautā, mums ir valdība, kas cīnās par divu vīriešu laulību tiesībām (..) Meklējiet Kangaru latviešu tautā.” 2. piemērs: “Šobrīd mūsu valstī pie varas ir cilvēki, kuru izpratne par ģimeni, tradīcijām, valsti, ilgtermiņa interesēm ir tālu no tā, kā domā vidusmēra latvietis.” 3. piemērs:  “Domes priekšsēdētājs Egils Helmanis aicina doties parakstīties tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturēto likumu “Grozījumi Notariāta likumā”.

Pašvaldību likuma 52.panta pirmajā daļā noteikta informatīvo izdevumu izdošanas kārtība. Saskaņā ar šo pantu  pašvaldība ir tiesīga izdot informatīvu izdevumu, kurā tā informē vietējos iedzīvotājus par pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, kā arī publicē šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto informāciju.

Kā vēstulē tiesībsargam norādīja VARAM, tad pašvaldība informatīvajā izdevumā var publicēt informāciju par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem un to skaidrojumu, tāpat arī spēkā stājušos saistošos noteikumus un citus tiesību aktus, kas būtu jāievēro sabiedrībai. Informatīvo izdevumu var izmantot arī sabiedrības informēšanai par pašvaldības vai ar tās līdzdalību plānotajiem un īstenotajiem projektiem, pašvaldības un tās kapitālsabiedrību aktualitāšu atspoguļošanai funkciju izpildes ietvaros, taču nav pieļaujama pašvaldības kapitālsabiedrību, kas darbojas konkurences apstākļos, reklāma. Informatīvajā izdevumā publicējama patiesa un objektīva,^[1] tai skaitā nekomerciāla un politiski neitrāla informācija.

Kā izriet no likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” pašvaldības informatīvais izdevums nav masu informācijas līdzeklis. Pašvaldību informatīvais izdevums veic sabiedrisko attiecību, nevis neatkarīgas žurnālistikas funkciju.

Pirmajā piemērā tiek pārmests valdībai, ka tā nerūpējas par vīrišķības un kareivīguma noskaņu tautā. Šajā piemērā saskatāma dezinformācija, ko apliecina argumenti, ka valsts drošība un ar to saistītie pasākumi ir galvenā prioritāte. 2023.gada 5.aprīlī Latvijā ir pieņemts Valsts aizsardzības dienesta likums. Tiek īstenoti dažādi pasākumi, lai veicinātu jauniešus pieteikties valsts aizsardzības dienestā.[2] 2024. gada 1. septembra vidējās izglītības programmā ir iekļauta obligāta Valsts aizsardzības mācības (turpmāk – VAM) īstenošana. VAM būs viens no Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursiem.[3]  Izstrādāti un iedzīvotājiem ir pieejami materiāli, kā rīkoties krīzes situācijās.[4] Sastādot valsts budžetu 2025.gadam, par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.[5]

2. piemērā nav skaidrots, ko ar ģimeni un tradīcijām saprot vidusmēra latvietis. Vienlaikus, vērtējot 1. un 2.piemēru kontekstā, var rasties pārliecība, ka pie varas esošie cilvēki nepietiekoši rūpējas par ģimeņu aizsardzību un valsts ilgtermiņa interesēm.

Valdības vērtējums neietilpst  pašvaldības informatīvā izdevuma publicējamajā informācijā, tāpēc šeit pirmšķietami varētu saskatīt Pašvaldību likuma 52.panta pārkāpumu un politiskās neitralitātes trūkumu.

3.piemērā Ogres novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs E.Helmanis aicina doties parakstīties tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturēto likumu “Grozījumi Notariāta likumā.” Šādas informācijas ievietošanu pašvaldības informatīvajā izdevumā var uzskatīt par “normatīvajos aktos noteiktu informāciju.” Informāciju par parakstu vākšanu tautas nobalsošanai savā mājaslapā bija ievietojusi Centrālā vēlēšanu komisija.[6] Informācija par parakstu vākšanu bija atrodama daudzu valsts un pašvaldības iestāžu mājaslapās. Tomēr no labas pārvaldības principa būtu vēlams līdzās informācijai par parakstu vākšanu pievienot arī skaidrojumu par partnerības institūta būtību. Šāda veida skaidrojumi bija atrodami atsevisķu pašvaldību mājaslapās. Domes priekšsēdētāja personīgs aicinājums var tikt uztverts par politiskās neitralitātes trūkumu. Tādējādi var tikt pārkāpts VARAM informatīvajā materiālā minētais, ka pašvaldībai, publicējot informāciju, nav savu interešu.

Izskatījis konkrēto pārbaudes lietu, tiesībsargs secināja, ka Ogres novada pašvaldības informatīvajā izdevumā ietvertie izteicieni (1.un 2.piemērs) ne tikai pārkāpj Pašvaldību likuma 52.pantu, bet arī vērtējami kā politiskās neitralitātes pārkāpums un dezinformācija. Tiesībsargs aicināja Ogres novada pašvaldību ietvert pašvaldības informatīvajā izdevumā tikai Pašvaldību likuma 52.pantā norādīto informāciju. Tāpat visos pašvaldības informatīvajos kanālos saziņā ar iedzīvotājiem tiesībsargs aicināja atturēties no sabiedrības šķeļoša satura veidošanas un dezinformācijas izplatīšanas.

[1] Turpat – 51. panta piektā daļa

[2] https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/ar-kampanu-iemacies-uzvaret-aicina-jauniesus-pieteikties-valsts-aizsardzibas-dienesta-vasaras

[3] https://www.mod.gov.lv/lv/nozares-politika/visaptverosa-valsts-aizsardziba/sabiedribas-izglitosana/valsts-aizsardzibas-maciba

[4] https://www.sargs.lv/lv/72stundas-

[5] https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/budzets2025-valdiba-apstiprina-budzetu-iedzivotaju-drosibai-un-konkuretspejai

[6] https://www.cvk.lv/lv/parakstu-vaksana-par-aptureta-likuma-grozijumi-notariata-likuma-atcelsanu