Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-58-9 par tiesībām tikt apbedītam blakus laulātajam

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-58-9 par tiesībām tikt apbedītam blakus laulātajam

Kurš pieteica un par ko?

SIA, kas sniedz juridiskus pakalpojumus, vērsās pie tiesībsarga, lūdzot vērtēt klienta situāciju. Rīgas Jaunie ebreju kapi ir pašvaldības īpašums, tomēr kapu pārzinis ir norādījis, ka blakus ebreju laulātajam nav iespējams apglabāt laulāto, kas nav ebrejs, jo tas neatbilst ebreju tradīcijām. Kā kompromiss laulātajiem, kas pieder citai reliģijai, tiek piedāvāta iespēja apglabāt urnu ar šī otra laulātā pelniem. Iesniedzējs uzskata, ka šāda rīcība aizskar Satversmes 110.pantā garantētās tiesības. Tādējādi konkrētajā gadījumā saduras iesniegumā aprakstītā viena laulātā (un potenciāli arī plašāka viņu ģimenes un pēcnācēju, ja tādi ir) interese būt apglabātam blakus savam laulātajam ar ebreju kopienas interesēm.

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai iespēja noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, balstoties uz reliģiskiem apsvērumiem, nav pretrunā personas tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Rīgas domes 2023.gada 18.oktobra saistošo noteikumu Nr.RD-23-242-sn “Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi” (turpmāk – Rīgas domes saistošie noteikumi) 38.punkts paredz, ka kapsētas pārzinim, pamatojoties uz reliģiskās organizācijas garīgā personāla (arhibīskaps, mācītājs, priesteris, rabīns u. c.) lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās ticības mācību, kā arī kulta tradīcijas. Šāds regulējums var ietekmēt personas tiesības un privāto dzīvi un tās iespējas tikt apglabātam dzimtas kapos. Vienlaikus apbedīšanas un bēru rituāli ir arī nozīmīga tiesību uz reliģijas brīvību daļa. Tādējādi pārbaudes lietas ietvaros vērtējot, vai nesamērīgi nav pārkāptas Konvencijas 8.pantā garantētās tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, kā arī cilvēka cieņas princips, šīs intereses bija jāsabalansē ar citas grupas tiesībām praktizēt reliģiju noteiktā veidā.

Tiesībsargs vispārīgi Rīgas domes praksē Jaunajos ebreju kapos apbedīšanu organizēt atbilstoši ebreju tradīcijām nesaskata pārkāpumu. Tomēr praksē var būt gadījumi, kad personai ir radusies aizsargājama paļāvība uz apglabāšanu dzimtas kapos. Šādos gadījumos personas var aizsargāt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesībsarga vērtējums un būtiskākie secinājumi

1. Apbedīšanas jautājumi cieši saistīti ar no Satversmes 1.panta izrietošo cilvēka cieņas principu, kā arī uz tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi. Savukārt aizgājēju apbedīšana noteiktā atbilstoši reliģiskajiem priekšrakstiem ietilps tiesību uz reliģijas brīvību tvērumā. lai gan pamatā valstij attiecībā uz reliģijas brīvību ir negatīvi pienākumi, t.i. jāatturas no nepamatotas iejaukšanās šo tiesību īstenošanā, noteiktos gadījumos valstij var nākties veikt kādas darbības, lai nodrošinātu personas iespējas praktizēt savu reliģiju. Tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē nostiprinātais neitralitātes princips liedz vērtēt reliģiskās pārliecības izpausmju pamatotību. Proti, ja saskaņā ar ebreju kultūras vai reliģiskajiem principiem ir svarīgi, ka kapsētā netiek apglabātas personas, kas nav ebreji, šāds uzskats ir jāciena.
2. Rīgas Jauno ebreju kapu vēsturiskā izcelsme pagājušā gadsimta pirmajā pusē ir tieši kā ebreju kapsētai. Arī okupācijas laikā, kad tos dēvēja par Šmerļa kapiem, kulturāli tie vismaz daļēji turpināja saglabāt ebreju kapsētas lomu. Tādējādi, izmantojot Rīgas domes saistošo noteikumu 38.punktā paredzēto iespēju noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ja to lūdz garīgais personāls, faktiski tiek atjaunota šīs kapsētas vēsturiskā funkcija būt tieši par apbedīšanas vietu ebreju kopienai.
3. Pašvaldībām nav pozitīvā pienākuma katrai reliģiskajai konfesijai nodrošināt kapsētu, kur apbedīšana būtu pieļaujama tikai atbilstoši tās reliģiskajiem kanoniem. Tomēr pašvaldība šādā veidā var panākt kaut daļēju vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, ja izvēlas to darīt.
4. Tāpat kā ir aizsargājamas konkrētas personas vēlmes attiecībā uz savu un tuvinieku apbedīšanu, ir aizsargājamas arī citu aizgājēju vēlmes būt apbedītiem vietā, kur tiek respektētas viņu tradīcijas. It sevišķi, ja apbedīšanas laikā pastāvēja apstākļi, kas varēja radīt šādu paļāvību. Tiesībsarga ieskatā, Jauno ebreju kapu izveides vēsture ir pietiekama, lai šāda paļāvība rastos. Attiecībā uz apstākli, ka okupācijas laikā un kādu brīdi pēc neatkarības atjaunošanas kapsētā varēja tikt apglabātas arī personas, kas nebija ebreji, būtu jārespektē šo aizgājēju un viņu tuvinieku un pēcnācēju tiesības uz dzimtas kapiem arī šobrīd. Vienlaikus atsaukšanās uz šādu okupācijas laika praksi vispārīgi nebūtu pietiekama, lai personai rastos paļāvība, ka arī tā var tikt apglabāta Jaunajos ebreju kapos, ja tās laulātais apglabāts jau pēc tam, kad tā primāri atkal kalpoja kā ebreju kapsēta. Tāpat var pastāvēt citi individuāli apstākļi, kas rada šādu paļāvību.

Tiesībsarga rekomendācija

Izskatot pārbaudes lietu, tiesībsargs secināja, ka pietrūkst publiski pieejamas oficiālas informācijas par to, kurās no Rīgas teritorijā esošajām kapsētām, pamatojoties uz Rīgas domes saistošo noteikumu 38.punktu, ir noteikti īpaši nosacījumi apbedīšanas kārtībai, ņemot vērā attiecīgās ticības mācību, kā arī kulta tradīcijas. Informācijas pieejamība ir nozīmīgs aspekts, kas jāņem vērā, analizējot, vai personai varētu rasties paļāvība, ka konkrētajā kapsētā tā var tikt apbedīta vai arī tur veidot dzimtas kapus, tādējādi tiesībsargs aicina Rīgas valstspilsētas pašvaldību līdz 2025.gada 15.janvārim šo informāciju padarīt vienkopus publiski pieejamu, piemēram, kā pielikumu Rīgas domes saistošajiem noteikumiem.