Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-61-16B,27D par Valsts zemes dienesta pieļauto kļūdu Kadastra informācijas sistēmas kadastra kartē

Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-61-16B,27D par Valsts zemes dienesta (VZD) pieļauto kļūdu Kadastra informācijas sistēmas kadastra kartē

Apraksts: Kurš pieteica un par ko?

Pārbaudes lieta ierosināta pamatojoties uz personas iesniegumu (Iesniedzējs), par  Valsts zemes dienesta (turpmāk – Dienests) veikto faktisko rīcību – Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) veikto kļūdaino datu labošanu, kas skar nekustamo īpašumu “A” (turpmāk arī – Īpašums). Pārbaudes lietas mērķis bija pārliecināties, vai Dienesta rīcība ir bijusi tiesiska, atbildīga un attiecīgi atbilstoša labas pārvaldības principam.

Problēmas īss raksturojums, citi būtiskie lietas apstākļi

Pārbaudes lietas ietvaros konstatēts, ka Kadastra informācijas sistēmā bija pieļauta kļūda jau pirms Iesniedzējs iegādājās ½ domājamo daļu no Īpašumu, un šis fakts ir saistīts ar nopietnām tiesiskām sekām Iesniedzējam. Noskaidrojās, ka Dienesta pieļautās kļūdas dēļ Iesniedzējs, izsolē iegādājoties nekustamo īpašumu[1] un paļaujoties uz Kadastra informācijas sistēmas kadastra kartē redzamās informācijas pareizību un publisko ticamību, ir maldījies par iegādātā Īpašuma faktisko atrašanās vietu.

Labojot datus 2024.gada 18.aprīlī (ar Aktu Nr.1)[2], Dienests acīmredzami bija kļūdījies atkārtoti un informācija, kas bija pieejama valsts kadastra informatīvajā sistēmā līdz 2024.gada 29.augustam (Akta Nr. 2 pieņemšanai)[3] bija maldinoša gan Iesniedzējam, gan citiem Īpašuma kopīpašniekiem un pārējai sabiedrībai. Dienests šo kļūdu pēc Iesniedzēja iniciatīvas  (faktiskās rīcības pārsūdzēšanas) mēģināja novērst, taču Dienesta pieņemtā lēmuma argumentācija tiesībsarga ieskatā neliecināja, ka Dienests būtu atzinis iestādes darbībā pieļautās kļūdas un par to būtu atvainojies Iesniedzējam, kura paļāvība publiska reģistra datu ticamībai tikusi aizskarta. Tādejādi tiesībsargs konstatēja, ka Dienests savā darbībā ir pieļāvis labas pārvaldības principa pārkāpumu un norādīja uz nepieciešamību izvērtēt, ko iestādes darbā vajadzētu uzlabot, lai turpmāk kļūdas nepieļautu, kā arī ja kļūdu gadījies pieļaut, to godīgi atzītu un labotu, attiecīgi informējot personu, kuras intereses tikušas aizskartas.

Dienests norādīja, ka tam neesot zināms, kādas tieši nelabvēlīgas tiesiskās sekas ir radušās Iesniedzējam. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 126.punktu kadastra karti veido kā digitālu pārskata karti par zemes vienību, būvju, nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu un zemes vienību daļu savstarpējo izvietojumu teritorijā. Līdz ar to primāri informācija par zemes vienību un būvju izvietojumu apvidū (kur atrodas zemes vienība vai būve) ir iegūstama no zemes vienības un būves mērniecības laikā iegūtās informācijas, kas ietverta normatīvajos aktos noteiktos dokumentos (zemes robežu ierādīšanas vai kadastrālās uzmērīšanas lietā ievietotajiem dokumentiem, ēkas tehniskās inventarizācijas (kadastrālās uzmērīšanas) lietā ievietotajiem dokumentiem). Zemes robežu plāns ir zemes nekustamā īpašuma neatņemams piederums. Līdz ar to zemes vienības robežas juridiski tiek fiksētas zemes robežu plānā un atbilstoši šim dokumentam tās ir nosakāmas arī apvidū. Minētais pamatojams gan ar Zemesgrāmatu likuma regulējumu, atbilstoši kuram zemes robežu plāns ir neatņemama sastāvdaļa privātpersonu tiesību uz nekustamo īpašumu nostiprināšanai (koroborēšanai) zemesgrāmatā, un ir pievienojams nostiprinājuma lūgumam, gan ar Civillikumā noteikto. Saskaņā ar Civillikuma 862. pantu dokumenti, kartes un plāni, kuri attiecas uz nekustama īpašuma iegūšanu un valdījumu, kā arī uz ēku un kuģu celšanu, ir šā īpašuma vai kuģa piederumi, savukārt 2029. pantā noteikts, ka, pārdodot zemes gabalu, pārdevējam jānorāda pircējam robežas, ja tās jau nav redzamas no šā zemes gabala apraksta vai plāna. Līdz ar to arī pie nekustamā īpašuma pirkšanas izsolē pastāv iespēja pārliecināties par zemes juridiskajām robežām, kādas tās ir nostiprinātas zemes robežu plānā.[4]

2024. gada 24. oktobrī tiesībsargs saņēma informāciju, par to, ka Dienests atvainojas Iesniedzējam par to, ka līdz 2024.gada 28.augustam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā bija reģistrēti kļūdaini dati un tie netika izlaboti pilnībā jau pirmajā datu labošanas reizē – 2024. gada 18. aprīlī, kā arī par to, ka uzreiz neinformēja Iesniedzēju par datu labošanu[5].

Tiesībsarga atzinuma rekomendācijas un secinājumi:

Tas, ka Dienests ir atsaucās tiesībsarga aicinājumam un atvainojās Iesniedzējam, liecina par Dienesta gatavību kļūdas savā darbībā atzīt, tās novērst, kā arī sadarboties ar personu attiecīgi pamatotu mantisko zaudējumu vai nemantiska kaitējuma atlīdzināšanā.

Pārbaudes lieta pabeigta norādot Dienestam, ka tam ir jāpieliek visas pūles, lai novērstu tās nelabvēlīgās sekas Iesniedzējam, kas viņam kā Īpašuma domājamo daļu ieguvējam ir radušās vai vēl radīsies cēloņsakarībā ar Dienesta pieļautajām kļūdām Kadastra informācijas sistēmas telpiskajos datos.

[1] Zvērināta Tiesu izpildītāja A.Augustovas 2018. gada 21. novembra Akts par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē Nr. 00140/069/2018-AKT.

[2] 2024. gada 18. aprīļa Valsts zemes dienesta akts Nr. 11-09-R/1842

[3] 2024. gada 29. augusta Valsts zemes dienesta akts Nr.11-09-R/5635

[4] Valsts zemes dienesta 25.11.2025. vēstule Nr.2-06/1186 4.lpp.

[5] Valsts zemes dienesta 24.10.2024. vēstule Nr. 2-06/1048;