03.04.2025.
Atzinums
Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-19-26AB par iespējamu diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu dzimuma dēļ
Apraksts
Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-19-26AB par iespējamu diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu dzimuma dēļ
Sūdzības būtība
Ārlietu ministrija regulāri norīko diplomātus un darbiniekus pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu pārstāvniecībās ārvalstīs. Šāda darba pieredze ir obligāts priekšnosacījums, lai varētu pretendēt uz augstāku diplomātisko rangu vai amata paaugstinājumu. Gadījumos, kad sievietei norīkojuma laikā iestājas grūtniecība, norīkojums tiek pārtraukts ar brīdi, kad viņa dodas grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā, un viņa tiek atsaukta uz Ārlietu ministrijas Centrālo aparātu. Tāpat norīkojuma pirmstermiņa pārtraukšana atstāj iespaidu uz diplomātes karjeru, jo neatkarīgi no ārvalstī pavadītā laika, iegūtā pieredze netiek ieskaitīta kā norīkojums.
Tiesībsarga konstatētais un secinājumi
Pārbaudes lietā tika konstatēts, ka Ārlietu ministrijā nepastāv iekšējs normatīvais regulējums, kas nosaka iestādes rīcību gadījumos, kad diplomātei vai darbiniecei, kura ir norīkota darbam diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī, ir iestājusies grūtniecība. Praksē risinājumi tiek meklēti Ārlietu ministrijas Cilvēkresursu departamentam vienojoties ar darbinieci, tāpēc līdzīgās situācijās var tikt piemēroti atšķirīgi risinājumi, kuru izvēle ir iestādes ziņā. Pašas nodarbinātās personas iesaiste un līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī pašu lēmumu pieņemšanas kritēriji ir neskaidri, kas palielina gan administratīvās patvaļas riskus, gan riskus pieņemto lēmumu nekonsekvencē, un neveicina labas pārvaldības principa ievērošanu.
Darbinieces atsaukums no norīkojuma ārvalstī ir vērtējams no Eiropas Savienības tiesību aktu, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, Satversmes un Darba likuma viedokļa. Konkrētajā gadījumā netiek vērtēta situācija, kurā darbiniece tiktu atlaista, pārtraucot norīkojumu, darbiniece vai diplomāte atgriežas Latvijā, kur viņai tiek piemeklēts amatam vai diplomātiskajam rangam atbilstoša darba vieta Ārlietu ministrijas Centrālajā aparātā, proti, mainās darba vieta un apstākļi. Tai pašā laikā, norīkojums ārvalstī grūtniecības dēļ var tikt pārtraukts tikai sievietēm un šo iemeslu nevar salīdzināt ar citiem medicīniska rakstura gadījumiem, kas varētu ietekmēt norīkojuma gaitu gan sievietēm, gan vīriešiem, jo tas ir tieši saistīts/izriet no grūtniecības. Līdz ar to, attieksme ir atšķirīga un tā ir saistīta ar dzimumu, kas ir viens no Satversmes 92.panta otrajā teikumā ielasāmajiem neatļautajiem kritērijiem. Atšķirīgas attieksmes, kas balstās uz kādu no neatļautajiem kritērijiem attaisnojums vai nu vispār nav pieļaujams, vai arī ir pieļaujams tikai izņēmuma gadījumā. Attaisnojumam jābūt pamatotam ar objektīviem un saprātīgiem iemesliem, tam jābūt vērstam uz konkrēta leģitīma mērķa sasniegšanu, kas aptver vismaz konstitucionāla līmeņa vērtību vai principu, un tam ir jābūt ne tikai samērīgam, bet arī konkrētajā gadījumā nepieciešamam. Iepriekš Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Napotnik pret Rumāniju bija secinājusi, ka gadījumā, ja norīkojums tiek pārtraukts, lai nodrošinātu pārstāvniecības funkcionālo kapacitāti, tādējādi aizsargājot valstspiederīgo ārvalstīs tiesību aizsardzību, šāda rīcība ir samērīga un nepieciešama, un neveido diskrimināciju. Tajā pašā laikā tiesībsargs secināja, ka šajā lietā ECT izvēlētā pieeja lietas faktisko un tiesisko apstākļu analīzei bija izteikti individualizēta un pamatojās uz konkrētās lietas apstākļiem, tāpēc nevar pilnībā izslēgt, ka gadījumā, kad darbinieces atsaukums nav objektīvi nepieciešams, lai nodrošinātu ārlietu dienesta funkciju nepārtrauktību, šāda attieksme var radīt diskriminācijas riskus.
Tiesībsargs arī konstatēja, ka pārtrauktā norīkojuma neieskaitīšana uzkrātajā pieredzē atspoguļo t.s. formālo vienlīdzību iestādes pieejā, proti, pret personu grupām līdzīgās situācijās iestāde izturas līdzīgi, nediferencējot un nepielāgojot to personu grupu vajadzībām. Direktīva 2006/54/EK norāda, ka nav pieļaujamas situācijas, kad sieviešu, kas atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, nodarbinātības nosacījumi un apstākļi pasliktinās tāpēc, ka viņas ir izmantojušas šādus atvaļinājumus un prombūtnes laikā nevarēja gūt labumu no jebkādas darba apstākļu uzlabošanās vai iespējām uzlabot savu kvalifikāciju, uz kuriem viņas varētu pretendēt tad, ja neatrastos prombūtnē. Savukārt Eiropas Savienības tiesa lietā C-136/95 secināja, ka nodarbināto iespējas kvalificēties paaugstinājumam veido būtisku daļu no nodarbinātības apstākļiem. Gadījumā, ja nodarbinātā būtu varējusi pretendēt uz kvalifikācijas paaugstināšanu, taču nevarēja šo iespēju izmantot, jo tajā laikā atradās grūtniecības vai bērna kopšanas atvaļinājumā, šāda situācija rada diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpumu. Tādējādi iestādes prakse, neatzīstot noteiktas nodarbināto personu grupas atšķirības, proti, apstākļus, ka grūtniecība no nodarbinātās personas neatkarīgu iemeslu dēļ var ietekmēt norīkojuma ārvalstīs gaitu, ir problemātiska gan no dzimumu līdztiesības, gan diskriminācijas aizlieguma principa viedokļa, turklāt šī situācija pastāv iestādē, kurā vairākums nodarbināto gan Centrālajā aparātā, gan ārvalstīs, ir sievietes.
Tiesībsarga rekomendācijas
- Ievērojot Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 4.panta otrajā daļā noteikto ārlietu ministra un valsts sekretāra kompetenci, izstrādāt iekšējo regulējumu, kas nosaka iestādes rīcību gadījumos, kad pārstāvniecībā ārvalstī norīkota diplomāte vai darbiniece informē par grūtniecības iestāšanos, un paredz risinājumus, kas samērīgi ievēro gan dienesta funkciju nepārtrauktības nepieciešamību, gan nodarbinātās personas vajadzības un intereses.
- Papildināt esošo iekšējo regulējumu vai izstrādāt jaunu regulējumu, kas paredzētu diferencētu pieeju gadījumiem, kad dienests vai darbs ārvalstīs tiek pārtraukts pirms termiņa grūtniecības bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, jo īpaši, gadījumos, kad nodarbinātā jau ir nostrādājusi lielāko daļu no norīkojuma termiņa un ieguvusi nākošajam diplomātiskajam rangam nepieciešamo pieredzi.