Augstākās izglītības iestāžu pieredze mākslīgā intelekta jomā studiju procesā

Tiesībsraga uzdevumā SIA “RAIT Custom Research Baltic” veiktais pētījums par Latvijas Republikas augstākās izglītības iestāžu pieredze mākslīgā intelekta jomā studiju procesā

Pētījuma mērķis ir izzināt Latvijas Republikas augstākās izglītības iestāžu pieredzi par mākslīgā intelekta (MI) mācīšanu, saprast, vai un kā Latvijā studentiem tiek sniegta informācija par MI sistēmām cilvēktiesību kontekstā. Pētījumā tiek izmantota Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas MI sistēmu definīcija, ar terminu MI sistēma saprotot “mašinizētu sistēmu, kura projektēta darboties ar dažādiem autonomijas līmeņiem, kura var pēc ieviešanas būt adaptīva, un kura eksplicītiem vai implicītiem mērķiem secina no informācijas, ko tā saņem, kā ģenerēt iznākumus, piemēram, prognozes, saturu, ieteikumus vai lēmumus, kas var ietekmēt fizisko vai virtuālo vidi.”

Galvenie secinājumi

Latvijas lielākajās augstskolās ir pieejamas studiju programmas un kursi, kuros ir iespējams mācīties izstrādāt MI sistēmas. Lielākā vai mazākā mērā visās studiju programmās un kursos studiju procesā tiek izmantoti MI sistēmu rīki. MI sistēmu rīki tiek izmantoti, lai veiktu literatūras atlasi, veiktu statistikas datu analīzi, pārbaudītu teksta pareizrakstību angļu valodā, veiktu mācībspēka uzdoto uzdevumu un sagatavotu prezentāciju. Visbiežāk studiju procesā tiek izmantots “Chat GPT” un citi līdzīgi rīki.

Latvijas augstskolās ir studiju programmas un kursi, kuros tiek specifiski mācīts par MI sistēmu riskiem, t.sk. cilvēktiesību pārkāpumiem, pamatā tās ir studiju programmas un kursi, kas ir IT un tiesību jomās. Piemēram, par MI sistēmu riskiem iespējams mācīts tādās studiju programmās kā: “ES materiālās tiesības, “Informācijas tehnoloģijas”, “Informācijas tehnoloģiju tiesības”, “Starptautiskās publiskās tiesības un “Starptautisko cilvēktiesību pamati”. Savukārt vispārīgu priekštatu par MI sistēmu lietošanu un to riskiem iespējams gūt studiju ievadkursos, kuros uzmanība pamatā tiek vērsta uz akadēmisko godīgumu, datu drošību un MI sistēmu lietošanas ētiskajiem aspektiem. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, visvairāk uzmanība studiju procesā tiek vērsta uz MI sistēmu riskiem izglītības un arodapmācības jomā, bet vismazāk uzmanība tiek veltīta riskiem tiesvedības jomā, migrācijas un robežkontroles jomā, kā arī riskiem, kas saistīti ar diskrimināciju. Tomēr, lai saprastu, cik lielā mērā un kādiem MI sistēmu riskiem studiju programmās un kursos tiek pievērsta uzmanība, nepieciešams veikt studiju programmu un kursu satura analīzi, izmantojot dokumentu analīzes metodi.

MI sistēmu ienākšana izglītības jomā ir radījusi virkni dažādu izaicinājumi, pamatā saistībā ar to kā nodrošināt akadēmisko godīgumu, kā studiju procesā integrēt MI sistēmu lietošanu un pārbaudīt apgūtās zināšanas. Reaģējot uz straujo MI sistēmu ienākšanu izglītības jomā, augstskolas ir izveidojušas savas iekšējās vadlīnijas, kas nosaka MI sistēmu izstrādi un lietošanu augstskolā. Tomēr nākotnē nepieciešams noteikt tiesisko regulējumu un izveidot nacionālā līmenī vadlīnijas, lai valstī būtu vienota pieeja. Tāpat augstskolas velta resursus, lai profesionāli pilnveidotu augstskolu darbiniekus, pamātā attīstot digitālu prasmju pratību, kas ir pamatā, lai izglītotu un apmācītu saistībā ar MI sistēmām un to riskiem. Pozitīvi vērtējams tas, ka visas augstskolas, kas piedalījās pētījuma otrajā posmā, atzina, ka tās ir informētas par ES MI regulu un to ir arī izmantojušas, izstrādājot vadlīnijas un studiju kursus.

Mācībspēku skatījumā, Latvijas augstskolās trūkst mācībspēku, kas varētu studējošos izglītot par MI sistēmām, tostarp MI sistēmu riskiem cilvēktiesību kontekstā. Tādējādi tiek ieteikts izveidot centralizētu pieeju šī jautājuma risināšanā, piemēram, izveidot A daļas kursu par MI sistēmām, kas jāapgūst pilnīgi visās augstskolās.

Tāpat pozitīvi vērtējams tas, ka Latvijas augstskolām ir izveidota nacionāla mēroga un starptautiska mēroga sadarbība ar citām augstskolām, kuru ietvaros notiek informācijas apmaiņa par MI sistēmām izglītības jomas kontekstā. Kā arī tām ir izveidotas sadarbības ar dažādiem nacionāla un starptautiska mēroga uzņēmumiem, kuru ietvaros tiek attīstīti jauni produkti.

Rekomendācijas

Lai nodrošinātu vienotu pieeju MI sistēmu jomā, vispirms ir nepieciešams izveidot tiesisko regulējumu, kas nosaka MI sistēmu izstrādi un lietošanu. Attiecīgi pēc tam nepieciešams izveidot vienotas vadlīnijas, kas nosaka MI sistēmu izmantošanu izglītības jomā. Izstrādājot vadlīnijas jāņem vērā MI sistēmas straujā attīstība, līdz ar to tām ir jābūt dinamiskām un viegli pieejamām.

Lai mudinātu mācībspēkus mācīt par MI sistēmām un to riskiem, nepieciešams turpināt pilnveidot viņu profesionālo attīstību, jo īpaši attīstot digitālās prasmes un kopumā izglītojot par MI sistēmām.
Lai visiem studējošiem nodrošinātu vienotu pamatzināšanu bāzi par MI sistēmām un to riskiem, nepieciešams veidot centralizētu pieeju – izveidot A daļas kursu par MI sistēmām un to riskiem. Tāpat nepieciešams visiem studējošiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi MI sistēmu rīkiem.

Lai kopumā celtu sabiedrības izpratni par MI sistēmām un to potenciālajiem riskiem, nepieciešams veidot izglītojošas kampaņas, t.sk. izveidot vienotu vietni, kurā apkopota informācija par MI sistēmām un to riskiem, kā arī nepieciešams veidot izglītojošus materiālus (infografikas), kas saistošā veidā vērš uzmanību uz dažāda veida MI sistēmu riskiem.