08.11.2023.
Informatīvais materiāls
Cilvēktiesību rūpības pienākuma seši soļi
Apraksts
Vizuālais materiāls apokopotā veidā pieejams pdf formātā lapas apakšā.
Kas ir rūpības pienākums? Angliski tas būtu ‘due diligence’. Tie ir soļi, kuri būtu jāveic ikvienam uzņēmumam, lai pilnvērtīgi nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu un integrētu cilvēktiesības savā darbībā un riska pārvaldības procesos. Ja turpināsi būt ar mums, lasīsi sagatavotos materiālus, izpratne veidosies. Ja zini jau tagad šī termina aprises – lieliski! Ticam, ka šis ieraksts ar dažiem atslēgvārdiem par katru soli palīdzēs uzzināt ko jaunu.
Vēlamies vērst uzmanību, ka praksē parasti izdala četrus, piecus vai sešus rūpības pienākuma procesa soļus. ANO pamatprincipos tie ir četri, jo apņemšanās ievērot cilvēktiesības un atlīdzinājuma nodrošināšana tiek izcelta atsevišķi. Proti, apņemšanās ievērot cilvēktiesības ir pamats tam, lai īstenotu rūpības pienākumu. Savukārt atlīdzinājums ir tas, ko šis process ļauj nodrošināt, ja kaitējumu nav izdevies novērst. Taču topošajā Eiropas Savienības direktīvā par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju ir izcelti tieši seši soļi. Tāpēc arī mēs sekojam šim sešu soļu iedalījumam, lai palīdzētu Tev labāk izprast, kā šis process strādā.
Rūpības pienākuma process ir nepārtraukts, balstīts riskos, preventīvs, pielāgojams uzņēmuma apstākļiem, un to caurvij sadarbība ar ieinteresētajām pusēm.
Cilvēkiesību rūpības pienākuma seši soļi:
1. solis – apņemšanās
Šķetināsim, kādi ir rūpības pienākuma soļi, lai skaidrāk iezīmētu šo sasaisti starp diviem jēdzieniem – biznesu un cilvēktiesībām.
Pirmais solis – apņemšanās. Apņemšanās nozīmē uzņēmuma politikā noteiktu apņemšanos ievērot cilvēktiesības. Tā ir skaidra un apzināta mērķu un uzdevumu definēšana, apņemoties ievērot cilvēktiesības. Kā arī šo apņemšanos un rūpības pienākuma integrēšana uzņēmuma politikās, procesos, praksē un pārvaldības sistēmās.
Apņemšanos raksturo šādi atslēgvārdi: apstiprināta augstākajā vadības līmenī, publiski pieejama, cilvēktiesību ievērošanas kultūra uzņēmumā, rūpības pienākuma integrēšana, apmācību programmas par cilvēktiesībām.
Kad savā uzņēmumā esat apņēmušies ievērot cilvēktiesības, kas varētu būt nākamais solis? Kas ir tas solis, kurš labu uzņēmumu padara tikai labāku?
2. solis – identificēšana
Identificēšana. Tā ir nākamais solis, kurš nozīmē faktiskās un iespējamās negatīvās ietekmes jeb risku identificēšanu un mērīšanu. Kādu negatīvo ietekmi uzņēmums rada? Kādu tas veicina? Ar kādām ietekmēm tas ir saistīts?
Pārzināt iespējamās problēmas ir veselīgi, tas ļauj sagatavoties satricinājumiem un apzināties, kam ir nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību, lai nepieļautu cilvēktiesību aizskārumus. Uzrunājiet tos, kuri varētu būt pakļauti riskam – savus darbiniekus, biznesa partneru darbiniekus, skartās kopienas, klientus, patērētājus un citus – viņi spēs vislabāk raksturot savas bažas.
Identificēšanu raksturo šādi atslēgvārdi: sūdzību izskatīšana, cilvēktiesību ietekmes novērtējums, intervijas, auditi, piegādātāja ražotnes apmeklējumi, konsultācijas ar cilvēktiesību ekspertiem un aizstāvjiem, mazāk aizsargāto cilvēku tiesību apsvēršana, pētījumi, visā vērtību ķēdē.
Problēmas un riski ir identificēti, izmantojot dažādas metodes. Kas būtu nākamais darbs?
3. solis – risināšana
Acis darba izbijās, rokas darba nebijās! Ja problēma tikusi identificēta, laiks meklēt risinājumus! Rūpības pienākuma trešais solis – risināšana. Risināšana nozīmē negatīvās ietekmes novēršanu, mazināšanu un izbeigšanu. Tātad ir jādefinē reālas darbības, kuras ļaus biznesam vērst negatīvo par pozitīvo. Šajā solī dažādas ieinteresētās puses var palīdzēt atrast labākos risinājumus.
Risināšanu raksturo šādi atslēgvārdi: preventīvo un korektīvo pasākumu plāns, ietekmēšanas spējas izmantošana, ilgtspējas iniciatīvas, sociālais dialogs, biznesa modeļa maiņa, darījuma partneru rīcības kodekss. Būtiski saprast, ka risināšana nepieļauj atbildības pārlikšanu.
Vai risinājumi ir ilgtspējīgi? Uzņēmēji zina, ka nereti jaunas situācijas pieprasa jaunus, iepriekš neapzinātus risinājumus. Taču pietiekoši bieži situācijas ir līdzīgas un var izmantot jau ierastu praksi. Kāda tad ir ierastā prakse? Vai tā ir veiksmīga?
4. solis – vērtēšana
Risinājumus var un vajag vērtēt, lai pielāgotos aktuālajai situācijai. Tāpēc ceturtais solis ir vērtēšana. Vērtēšana nozīmē īstenoto pasākumu efektivitātes izvērtēšanu. Palūkoties, kas bijis veiksmīgi, kas ne tik, lai nākotnē palīdzētu uzņēmumam kļūt labākam, tādam, kurā cilvēks ir vērtība. Jā, arī šajā solī ļoti palīdzēs ietekmēto personu ieteikumi tam, kā uzlabot ieviestos risinājumus.
Vērtēšanu raksturo šādi atslēgvārdi: kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji, labās prakses apkopošana, atgriezeniskā saite, procesu pielāgošana, kļūdu labošana, nepārtraukti uzlabojumi.
Kāds būtu nākamais solis? Varbūt būtu vērts arī parādīt pasaulei savus izaicinājumus un ieviestos risinājumus? Mācīties vienam no otra vienmēr ir vērtīgi.
5. solis – ziņošana
Nākamais rūpības pienākuma solis – ziņošana. Ziņošana nozīmē komunikāciju ar ieinteresētajām pusēm par īstenotajiem pasākumiem un rezultātiem. Divu virzienu komunikācija, kurā valda atklātība un caurspīdīgums, kurā jebkurš drīkst zināt vairāk par uzņēmuma vēl nepārvarētajiem izaicinājumiem un veiksmes stāstiem. Tā ir uzņēmuma iespēja dalīties pieredzē, kā arī atbildēt uz sabiedrības jautājumiem saprotamā valodā un pieejamā veidā, turklāt izvairoties no jebkādas maldināšanas.
Ziņošanu raksturo šādi atslēgvārdi: caurspīdīgums, atskaitīšanās cilvēktiesību vai ilgtspējas pārskatos, dialogs, klātienes tikšanās, konsultācijas ar ietekmētajām personām, atbilstošā valodā, formātā, pieejamā veidā, nemaldinot.
Ja cilvēkiem ir pieejama informācija, un uzņēmums ir atvērts regulārai komunikācijai, kas būtu nākamais solis rūpības pienākuma īstenošanā?
6. solis – atlīdzināšana
Kļūdas gadās, jautājums, kā ar tām rīkoties? Vai, mācoties no savas pieredzes, uzņēmums prot pieņemt lēmumus, kuri liecina – uzņēmumam rūp, kā jūtas cilvēks? Sestais solis rūpības pienākuma īstenošanā ir atlīdzināšana. Tā ir atlīdzinājuma nodrošināšana vai sadarbība tā nodrošināšanā situācijās, kurās nav izdevies izvairīties no kaitējuma.
Atlīdzināšanu raksturo šādi atslēgvārdi: strīdu izšķiršanas mehānismi uzņēmumā, privāti uzņēmuma atbilstības uzraudzības mehānismi, kaitējuma labošana, atvainošanās, finansiāla vai nefinansiāla kompensācija, garantijas par neatkārtošanos, mediācija, sadarbība tiesas procesā.
Veicot visus šo soļus atbilstoši un regulāri, nevis tikai ‘ķeksīša pēc’, uzņēmums var pilnvērtīgi parūpēties par cilvēkiem visā sava uzņēmuma vērtību ķēdē un būt atklāts pret interesentiem. Tas ļauj uzņēmumam būt ilgtspējīgam, izturīgam un veiksmīgam, jo labi darbi labu uzņēmumu padara tikai labāku!
Šie seši rūpības pienākuma soļi ir regulāri atkārtojami, katru reizi pievēršot uzmanību tam, kā uzņēmums preventīvi rīkosies un spers savus soļus ilgtspējas virzienā! Un katrā no tiem ir jāiesaista tieši tie cilvēki, kurus skar uzņēmuma un to biznesa partneru darbība, lai panāktu reālus uzlabojumus arī dzīvē.