Uzņēmumu pieredzes stāsti par atbildīgas un cilvēktiesībās balstītas uzņēmējdarbības veicināšanu (Kalve Coffe Roasters, Tet, Augstsprieguma tīkls)

 Tiesībsargs, īstenojot kampaņu “Bizness un cilvēktiesības – labs labu uzlabo”, iezīmē gan šo to no teorijas, gan skatam paver arī praktiskus piemērus. Šķistu jocīgi runāt par biznesu bez biznesa, tāpēc esam vērsušies pie trīs dažādu formu un jomu uzņēmumiem, vaicājot to pārstāvju viedokli par cilvēktiesību nozīmi uzņēmējdarbībā.

 Kā pirmo aicinām lasīt uzņēmuma Kalve Coffee līdzdibinātāja un vadītāja Gata Zēmaņa vīziju par cilvēktiesību un biznesa sinerģiju.

1. Kāpēc jums ir svarīgi uzņēmumā veicināt cilvēktiesību ievērošanu?

 Esam pārliecināti, ka godīga uzņēmējdarbība, kurā visas iesaistītās puses ir ieguvējas, ilgtermiņā ir izdevīgas visiem gan no sociālā, gan ekonomiskā aspekta. Atbildīga saimnieciskā darbība ir iekodēta mūsu uzņēmuma DNS, ticam, ka ar savu darbību, uzlabojot kopējas sabiedrības labbūtību, gūsim arī finansiālu labumu, kas ir uzņēmējdarbības viens no galvenajiem mērķiem.

2. Vai varat padalīties ar kādu piemēru, kā jūs veicināt cilvēktiesību ievērošanu uzņēmumā?

 Dibinot uzņēmumu skaidri definējām vērtības, uz kā balstās katrs pieņemtais lēmums. Attiecībā uz cilvēkiem kā vērtību varam izdalīt trīs galvenās grupas: darbinieki, piegādātāji, klienti. Esam atvērti dažādām cilvēku pieredzēm, vēlamies būt iekļaujoša kompānija, kas pārstāv visu šo grupu interesēs. Pateicoties šādai pieejai, esam ieguvuši labu reputāciju starp visām šīm grupām, kas palīdz mums piesaistīt jaunus kolēģus, atrast jaunus talantus un dod iespēju augt kopā. Lielu uzmanību pievēršam cilvēktiesību jautājumiem kafijas audzēšanas valstīs, pazīstam fermerus, no kā pērkam kafiju un sekojam līdzi viņu darbībām ne tikai ietekmes uz vidi ziņā, bet arī cilvēktiesību jautājumos.

3. Kāds būtu jūsu ieteikums tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēl nav sākuši vērtēt savas darbības ietekmi uz cilvēktiesībām? Ar ko viņiem sākt un kā pārvarēt izaicinājumus?

 Grūti dot kādus konkrētus ieteikumus, jo katrs uzņēmums ir citādāks, atrodas dažādās izejas pozīcijās. Tas, ko varu teikt ir, – ja rūpējies par darbinieku un klientu labbūtību, tad abas šīs puses to noteikti novērtēs un ieguvēji būs visi. Svarīgi ir pazīt savus piegādātājus un kā tie izturas pret cilvēktiesību jautājumiem. Esmu pārliecināts, ka ir vieglāk pārdot produktu, ja viss produkta cikls ir caurskatāms un klientam redzams.

 Plašāk par “Kalve Coffee Roasters” un viņu ceļu pie “B-Corp” sertifikāta lasiet uzņēmuma mājaslapā.

 Tiesībsargs, īstenojot kampaņu “Bizness un cilvēktiesības – labs labu uzlabo”, iezīmē gan šo to no teorijas, gan skatam paver arī praktiskus piemērus. Šķistu jocīgi runāt par biznesu bez biznesa, tāpēc esam vērsušies pie trīs dažādu formu un jomu uzņēmumiem, vaicājot to pārstāvju viedokli par cilvēktiesību nozīmi uzņēmējdarbībā.

 Aicinām lasīt uzņēmuma Tet.lv Ilgtspējas attīstības direktores Adriānas Kauliņas vīziju par cilvēktiesību un biznesa sinerģiju.

1. Kāpēc jums ir svarīgi uzņēmumā veicināt cilvēktiesību ievērošanu?

 Ļoti priecājamies, ka tiesībsargs pievērsies Latvijas biznesa vides izglītošanai par šiem jautājumiem. No pašu pieredzes, apzinot mūsu uzņēmuma iespējamo pozitīvo un negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām, zinām, ka darbs ar cilvēktiesību konceptu interpretāciju biznesa kopienai nav ikdienišķa prakse. Daļēji tas skaidrojams ar relatīvi attīstīto ES likumdošanu, kurā iestrādāta cilvēktiesību aizsardzība, un uzņēmējiem, ievērojot vietējo likumdošanu, automātiska pievienotā vērtība ir cilvēktiesību ievērošana, piemēram, darba attiecībās. Vienlaikus tas iedzīvina mītus, ka cilvēktiesības ir aktualitāte tikai mazattīstītās pasaules valstīs.

2. Vai varat padalīties ar kādu piemēru, kā jūs veicināt cilvēktiesību ievērošanu uzņēmumā?

 Cilvēktiesību un uzņēmuma mijiedarbības jautājumiem pievērsāmies ilgtspējas jeb ESG risku novērtēšanas procesā, kas ir daļa no labas biznesa ilgtspējas pārvaldības, kādu to saredz Eiropas Komisijas izstrādātais ilgtspējas ziņošanas regulējums. Tas bija intelektuāli ļoti interesants vingrinājums, mūsu saimnieciskajās aktivitātes un biznesa procesos, cenšoties atpazīt mijiedarbību ar cilvēktiesībām. Mūsu atspēriena punkts bija cilvēktiesību pamatdokumentu izstudēšana – ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācija par pamatprincipiem un tiesībām darbā.

No analīzē identificētām cilvēktiesībām virkne bija tādu, ar ko saskarsies teju jebkurš uzņēmums, piemēram, darba vidē vai privātums, ko aizsargā datu regula. Mūsu nozarei ir arī dažas specifiskas, piemēram, vārda un izteiksmes brīvība. Proti, uzņēmuma elektronisko sakaru tīkls un pakalpojumi nodrošina piekļuvi informācijai un ideju apmaiņu, tādā veidā sekmējot vārda brīvību. Tajā pašā laikā politikas veidotāji īsteno uzraudzības pasākumus, lai apkarotu noziedzību, terorismu, naida runu u.tml., šie pasākumi potenciāli var ierobežot vārda brīvību, sarakstes neaizskaramību un lietotāju privātumu. Mēs sargājam klientu privātās dzīves un korespondences neaizskaramību, neizpaužot ziņas par lietotāju, tā saņemtajiem pakalpojumiem un pārraidīto informāciju. Savukārt, pildot elektronisko sakaru nozares uzņēmuma likumā noteikto pienākumu sniegt informāciju vai liegt pieeju interneta vietnēm pēc valsts institūciju pieprasījuma, mēs pārliecināmies par pieprasījuma likumību. Mūsu ikgadējā ilgtspējas ziņojumā mēs publicējam saņemto un apstrīdēto pieprasījumu skaitu.

3. Kāds būtu jūsu ieteikums tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēl nav sākuši vērtēt savas darbības ietekmi uz cilvēktiesībām? Ar ko viņiem sākt un kā pārvarēt izaicinājumus?

 Kā ar visiem sarežģītiem konceptiem, lai izprastu, atpazītu un aizsargātu cilvēktiesības biznesa vidē, būtiskākais ir sākt ar šo jautājumu darboties. Tikai mācoties mēs saprotam, cik daudz vēl nezinām, un arvien jauni pasaules pieredzēšanas puzles gabaliņi atrod savas vietas mūsu prātos, padarot mūs par iekļaujošākiem darba devējiem un atbildīgākiem biznesa partneriem.

 Plašāk par “Tet” un atbildīgu uzņēmējdarbību lasiet mājaslapā.

Tiesībsargs, īstenojot kampaņu “Bizness un cilvēktiesības – labs labu uzlabo”, iezīmē gan šo to no teorijas, gan skatam paver arī praktiskus piemērus. Šķistu jocīgi runāt par biznesu bez biznesa, tāpēc esam vērsušies pie trīs dažādu formu un jomu uzņēmumiem, vaicājot to pārstāvju viedokli par cilvēktiesību nozīmi uzņēmējdarbībā.

 Kā noslēdzošo aicinām lasīt uzņēmuma Augstsprieguma tīkls valdes locekļa Arņa Dauguļa vīziju par cilvēktiesību un biznesa sinerģiju.

1. Kāpēc jums ir svarīgi uzņēmumā veicināt cilvēktiesību ievērošanu?

 Cilvēktiesību ievērošana ir pamats ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai un valsts attīstībai, tādēļ “Augstsprieguma tīkls” darbībā ir integrēta risku pārvaldība, kas ļauj proaktīvi identificēt potenciālo ietekmi un laikus novērst riskus. Mēs apzināmies, ka elektroenerģija ir būtiska cilvēku ikdienas dzīves daļa, un mūsu pamatdarbība, nodrošinot nepārtrauktu un drošu elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā, kā arī investējot elektrotīklu attīstībā un enerģētiskās neatkarības veicināšanā, ir svarīga, lai stiprinātu sabiedrības drošību un labklājību.

2. Vai varat padalīties ar kādu piemēru, kā jūs veicināt cilvēktiesību ievērošanu uzņēmumā?

 Darbinieki ir mūsu lielākā vērtība un ir pamats uzņēmuma ilgtspējīgai darbībai. Viens no veidiem, kā veicināt cilvēktiesību aizsardzību uzņēmumā, ir darba devēja iespēju un darbinieka vajadzību kompromiss – Darba koplīgums. Tas ļauj nodrošināt darbinieku interešu pārstāvniecību, garantējot darba attiecību drošību un cieņpilnus darba apstākļus. Gluži praktisks piemērs: pamatojoties uz darbinieku ieteikumiem un strādāšanas paradumiem, esam pilnveidojuši darba kārtības noteikumus, ieviešot elastīgu darba laiku, kas ļauj uzlabot privātās un darba dzīves balansu un apmierinātību ar darbu.

3. Kāds būtu jūsu ieteikums tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēl nav sākuši vērtēt savas darbības ietekmi uz cilvēktiesībām? Ar ko viņiem sākt un kā pārvarēt izaicinājumus?

 Daudzi ar ilgtspēju saistīti aspekti nereti asociējas kā kaut kas dārgs un grūti sasniedzams. Tomēr ilgtspējīga darbība, tai skaitā cilvēktiesību ievērošana, ir ļoti praktisks jautājums un saistīts ar uzņēmuma ikdienu, uz ko tā arī vajadzētu lūkoties. Vispirms ir jāsāk ar savas tiešās darbības ietekmes vērtēšanu. Jāapzinās, ka katra sadarbības partnera izvēle ir arī mūsu ietekme, tāpēc svarīgi ievērot atklātību un caurspīdīgumu piegādātāju izvēlē, piemēram, organizējot publiskus iepirkumus, un piegādātājiem prasīt apliecinājumus par cilvēktiesību ievērošanu, sākot no nodokļu maksāšanas un līdz atbildībai pret apkārtējo vidi. ANO Globālie mērķi ir labs orientieris ceļā uz cilvēktiesību ievērošanu, tai skaitā piegādātāju politiku izveidē.

 Plašāk par “Augstsprieguma tīkls” un atbildīgu uzņēmējdarbību lasiet mājaslapā.