Bērna mantiskās tiesības

Bērns tāpat kā jebkurš pilngadīgs cilvēks var būt kustamas vai nekustamas mantas īpašnieks. Atkarībā no vecuma bērnam ir tiesības pašam vai ar savu likumīgo pārstāvju starpniecību veikt darījumus un īstenot citas likumā noteiktās īpašnieka tiesības. Līdz 16 gadu vecumam bērna manta atrodas vecāku pārvaldībā, savukārt pēc šī vecuma sasniegšanas bērnam ir tiesības brīvi pārvaldīt visu, ko viņš ieguvis ar savu personisko darbu, ko vecāki nodevuši viņa brīvā pārvaldībā un ko bez atlīdzības piešķīruši radinieki vai citas personas. Bērna mantisko tiesību un interešu aizstāvība ir uzticēta bāriņtiesām, kuras veic virkni Bāriņtiesu likumā noteikto uzdevumu, piemēram, lemj par to, vai pieņemt mantojumu būtu bērna interesēs, kā arī lemj par atļauju rīkoties ar bērna mantu.

Piemērs: Vecvecāki grib uzdāvināt nepilngadīgam mazbērnam nekustamo īpašumu. Lai to izdarītu, starp mazbērnu un vecvecākiem ir jānoslēdz dāvinājuma līgums. Vai līguma noslēgšanai jāsaņem bāriņtiesas piekrišana?