Jomas, kurās noteikts diskriminācijas aizliegums
Diskriminācijas aizliegums darba tiesībās
Darbam ir ļoti nozīmīga loma labklājības nodrošināšanā un dzīves kvalitātes paaugstināšanā ikviena cilvēka dzīvē. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai ikvienam tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības iegūt darbu, vienlīdzīgu attieksmi darba veikšanas laikā, kā arī izbeidzot darba tiesiskās attiecības. It īpaši vienlīdzīga attieksme darba attiecībās jānodrošina pret vīriešiem un sievietēm.
Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz:
- darbu;
- taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem;
- taisnīgu darba samaksu.
Atšķirīgas attieksmes aizliegums noteikts:
- dibinot darba tiesiskās attiecības;
- darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu vai profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu;
- uzteicot darba līgumu.
Lai gan Darba likums nosaka vispārīgu atšķirīgas attieksmes aizliegumu visās darba attiecību stadijās, tomēr Darba likumā atsevišķās darba attiecību situācijās ir noteikts detalizētāks regulējums, piemēram, darba intervijā un darba samaksā.
Diskriminācijas aizlieguma ievērošana darba tiesiskajās attiecībās pret jaunajām māmiņām
Diskriminācijas aizliegums sociālajā drošībā
Diskriminācijas aizliegums sociālās drošības jomā ietverts Likumā par sociālo drošību, nosakot, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums ir sociālās drošības sistēmas pamatā: „Nodrošinot sociālos pakalpojumus, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.”
Līdztiesība sociālās drošības jomā starp sievietēm un vīriešiem Eiropas Kopienu tiesībās noteikta ar Direktīvu 79/7 par vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā arodnodrošinājuma sistēmā. Direktīva aizliedz tiešu vai netiešu diskrimināciju, tas sevišķi attiecas uz nosacījumiem piekļuvei valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, iemaksu apmēru, pabalstu piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību.
Diskriminācijas aizliegums piekļuvē precēm un pakalpojumiem
Diskriminācijas aizliegums preču un pakalpojumu jomā, noteikts Eiropas Padomes Direktīvā 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu un Eiropas Padomes direktīvā 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības. Latvijas tiesību normās pagaidām šīs direktīvas prasības nav pārņemtas, taču valstij tas jāizdara līdz 2007. gada 31. decembrim, tādēļ šobrīd tiek izstrādāti grozījumi Patērētāju tiesību likumā un, iespējams Civillikumā, uz kuriem vēlāk varētu atsaukties šādās situācijās. Šobrīd, slēdzot privāttiesiskus darījumus darbojas pušu autonomijas un brīvprātības princips, kas neierobežoti ļauj katrai personai izvēlēties, vai iesaistīties konkrētajā darījumā.
Diskriminācijas aizliegums reklāmās
Reklāmas likuma 4.pants noteic, ka “reklāmā aizliegts paust diskrimināciju pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai citu apstākļu dēļ”.
Reklāma ir efektīvs veids, kādā tiek veidota un ietekmēta sabiedriskā doma, tādēļ īpaši svarīgi ir mazināt diskriminējošu reklāmu parādīšanos plašsaziņas līdzekļos. Praksē bieži konstatēti gadījumi, kad reklāmas veidotāji pārkāpj pieļaujamo ētikas robežu, kā arī sastopamas klaji diskriminējošas reklāmas. Reklāmu veidotājiem rūpīgi jāpārdomā, lai pasniegtais preces reklamēšanas veids nebūtu kādai personu grupai aizskarošs un pretrunā ar normatīvajiem aktiem.