Vairāk par pulcēšanās brīvību

Latvijas Republikas Satversmes 103. pants
ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 20. pants
ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 21. pants
Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11. pants

Tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos, līdzīgi kā tiesības uz vārda brīvību, ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām. Pulcēšanās, kā arī biedrošanās un vārda brīvība atzīstamas par būtiskākajām politiskajām tiesībām. Šīs tiesības nodrošina to, ka aktīva pilsoniskā sabiedrība var publiski paust savu viedokli, kā arī līdzdarboties demokrātisko procesu norisē.

Pulcēšanās brīvība ietver gan tiesības piedalīties attiecīgajā pasākumā, gan tiesības šo pasākumu organizēt. Lai gan pulcēšanās pieprasa vairāku personu dalību, tomēr šīm tiesībām ir individuāls raksturs.

Tiesības uz pulcēšanās brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas. Jāņem arī vērā, ka starptautiskās tiesību normas aizsargā vienīgi tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos.