Vairāk par tiesībām uz dzīvību

Latvijas Republikas Satversmes 93. pants
Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3. pants
ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 6. pants
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. pants

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir noteikusi, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2.pants, kas garantē personas tiesības uz dzīvību un nosaka apstākļus, kādos dzīvības atņemšana var tikt attaisnota, ir vērtējama kā viena no būtiskākajām klauzulām Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, no kuras nav pieļaujamas nekādas atkāpes. Kopsakarībā ar 3. pantu tas veido vienu no būtiskākajām demokrātiskās sabiedrības pamatvērtībām. Pamatojoties uz to, gadījumi, kad dzīvības atņemšana var tikt attaisnota, ir jātulko maksimāli šauri.

Valsts pienākums aizsargāt jebkura iedzīvotāja dzīvību sastāv no trīs daļām:

• noteiktos apstākļos, veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu nepamatotu dzīvības zaudējumu;
• pienākumu izmeklēt aizdomīgus nāves gadījumus;
• pienākumu atturēties, tās pārstāvju veidā, no prettiesiskas nogalināšanas.

Dzīvības atņemšana apcietinājumā var notikt dažādos apstākļos, piemēram, nogalināšana nopratināšanas laikā, apcietinātā pašnāvība, ko izraisījuši draudi, dzīvībai bīstamu miesas bojājumu nodarīšana.