Vairāk par tiesībām uz privāto dzīvi

Tiesības uz privāto dzīvi ir plašs jēdziens, kas ietver personas tiesības uz savu privāto telpu, fizisko un garīgo integritāti, godu, cieņu, kā arī tiesības uz personas datu aizsardzību. 2019.gadā iedzīvotāji rakstīja tiesībsargam par dažādām privātās dzīves tēmām, taču vairums interesējās par personas datu apstrādi darbavietās. 

Tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi

Latvijas Republikas Satversmes 96. pants
ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 12. pants
ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17. pants
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants

Privātās dzīves tiesību saturu veido: personas identitāte, fiziskā vai garīgā integritāte, tostarp gods un cieņa, sava dzīves telpa, seksuālās darbības un sociālās attiecības, attiecības ar citām personām, ieskaitot informāciju par šīm attiecībām, . Tas ietver arī tiesības paturēt savu privāto dzīvi noslēpumā no citām privātpersonām. Valstij ir pienākums ne vien pašai nepamatoti neiejaukties indivīdu privātajā dzīvē, bet arī pasargāt viņus no līdzpilsoņu un plašsaziņas līdzekļu aizskāruma.

Sūdzības par personas tiesībām uz privāto dzīvi ir saistītas ar dažādiem jautājumiem – korespondences un mājokļa neaizskaramību, informācijas izpaušanas pieļaujamību, uzvārdu atveidošanu latviešu valodā, fotogrāfiju izmantošanu, telefonsarunu noklausīšanos, e-pasta kontroli un kameru uzstādīšanu bez iepriekšēja brīdinājuma, personas datu aizsardzību u.c.

Savukārt, personas tiesības uz ģimenes dzīvi ietver tādus aspektus kā laulības noslēgšana, ģimenes dzīves neaizskaramība, tiesības veidot ģimeni u.t.t.